Diena.lv jau rakstīja, ka PBK skatītājiem piedāvā jaunu, bilingvālu, analītisku raidījumu Спорная teritorija, kuru vada Andrejs Mamikins un Jurģis Liepnieks.
Pirmajā raidījumā viens no tematiem, par kuru diskutēja vadītāji, bija Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) uzruna svinīgajā Saeimas sēdē, kas sasaukta piektdien par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai.
Otrs raidījuma vadītājs - A.Mamikins - viņam jautāja, vai spīkeres salīdzinājums ar jūrascūciņu var novest līdz tiesu darbiem, uz J.Liepnieks atbildēja, ka viņam patīkot šis salīdzinājums ar cūkdelfīniem. "Es domāju, ka arī Āboltiņa ir tāds cūkdelfīns. No vienas puses, protams, viņa ļoti efektīvi kaut kādus jautājumus risina, no otras puses, tas līmenis, tā runāšana ar cilvēkiem kā ar bērniem – "Parlaments ir domāts, lai aizstāvētu tautas intereses"- ak tā, ja? Tā kā mēs būtu sestās klases skolnieki, kuriem vajadzētu izskaidrot kādus pamatus. Es saprotu, ka varbūt pašas Āboltiņas intelekts ir tāds, ka viņai tas ir liela intelektuāla uzvara, ka viņa beidzot to ir sapratusi, kas ir parlaments. Bet, kad tādā tonī un ar tādām ziņām otrā augstākā amatpersona vēršās pie cilvēkiem, man tas šķiet aizvainojoši kaut vai no tā intelektuālā līmeņa," sacīja J.Liepnieks.
"Es domāju, ka krieviem ir izveidojusies imunitāte pret politiķu runām. Nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo kopš dzimšanas. Viņi vienkārši neklausās. Šī runa domāta tiem, kas maksā honorāru," sacīja A.Mamikins.
J.Liepnieks jautāja - varbūt runa ir par divām informācijas telpām. "Varbūt viņa nemaz nerēķinās, ka krievu tautības cilvēki to varētu klausīties? Viņa runā latviski, latviešiem. "Mēs, kas gājām balsot pret krievu valodu," viņa nemaz nepieļauj domu, ka kādi krievu pilsoņi to varētu vispār dzirdēt," domā J.Liepnieks. A.Mamikins uz to atbildēja, ka tā varot būt Vienotības krīze - "viņi redz tikai tos, kas ir ar viņiem vienisprātis".
Kā ziņots, S.Āboltiņa uzrunā sacīja: "Mums ir jāapliecina, ka parlamentārisms ir efektīva un Latvijai piemērota valsts pārvaldes forma". To iespējams apliecināt, izpildot likumdevēja uzdevumu - sadzirdēt visplašāko sabiedrības grupu vajadzības, kā arī sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām. Cilvēkiem jāsaprot, ka Saeimas deputātiem rūp iedzīvotāji, uzsvēra S.Āboltiņa.
Viņa skaidroja, ka parlamentārisma ceļš nav no vieglajiem, jo nevis viens vadonis pieņem lēmumus, bet lēmumus pieņem tauta un tās ievēlētie tautas priekšstāvji. Sabiedrība cer uz to, ka deputāti būs nesavtīgi un tautas labumu viņi stādīs augstāk par savējo. Deputātiem jāpārstāv vēlētāju vajadzības, cerības un sapņi, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka piektdien visā valstī un arī ārpus tās robežām tika svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 22.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.