"Lai nozare turpinātu izdzīvot, jebkura papildu palīdzība piena nozarei ir vitāli nepieciešama. Jebkurā gadījumā ceram, ka tas palīdzēs nozarei turpmāk izdzīvot. Ar šo atbalstu konkrētās piena saimniecības varēs nomaksāt divu, trīs parādu rēķinus, bet kopējo situāciju tas neuzlabos," sacīja Gūtmanis.
"Ja skatāmies no piena pārprodukcijas ES kontekstā, tad atbalsts nav tik liels, lai būtiski spētu nozarei palīdzēt. Ja lielajās ES dalībvalstīs netiks atrisināts pārprodukcijas jautājums, tad tas kopumā neatrisinās šo problēmu. Baltijas valstīm nav tik lielas ietekmes uz kopējo ES tirgu. Līdz ar to ceram, ka pasaulē kopumā pieaugs piena cena, bet pagaidām mums atliek gaidīt un cerēt," piebilda piensaimnieks.
Viņš arī atzina, ka zemnieki ir bažīgi par konkrētajiem pasākumiem un detaļām, kas tiks ietverti programmā un pagaidām nav skaidri definēti.
Tikmēr Zemkopības ministrija norāda, ka ES ārkārtas piešķīrums vērtējams kā ieklausīšanās Latvijas argumentos, savukārt ES attiecīgie tiesību akti būs spēkā ne agrāk kā šā gada septembra vidū.
Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre savukārt uzsver, ka katru mēnesi piena ražotāju zaudējumi sasniedz no 3,7 līdz četriem miljoniem eiro. Ar Latvijai piešķirtajiem nepilniem desmit miljoniem eiro pietikšot aptuveni 2,5 mēnešiem. Lai arī finansējums līdz lauksaimniekiem nonāks ne ātrāk kā septembra beigās un oktobra sākumā, krīzes situācijā jebkurš atbalsts gan esot svarīgs, tas palīdz izdzīvot un dod stimulu strādāt tālāk.
Tāpat šis atbalsts esot nozīmīgs signāls banku sektoram, jo daudziem lauksaimniekiem ir kredītsaistības. "Kopumā jāteic, ka gandrīz desmit miljonus lielais atbalsts ir ļoti labs zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) un viņa komandas darbs, jo Latvijā tiek saražoti 0,5% no kopējā Eiropas Savienības piena, savukārt desmit miljoni eiro atbilst 2,85% saražotā piena.
Kā ziņots, EK nozares ministru sēdē šodien pieņēma 500 miljonus eiro vērtu pasākumu paketi lauksaimniekiem, paredzot, ka Latvijas piensaimnieku un citu lopkopju atbalstam atvēlēti 9 760 362 eiro, Lietuvas piena lopkopju atbalstam - 13 298 661 eiro, bet Igaunijas lopkopju atbalstam - 8 081 123 eiro.
No EK pirmdien piešķirtajiem līdzekļiem 150 miljoni eiro paredzēti piena ražošanas samazinājuma plāna īstenošanai, bet 350 miljoni eiro, kuriem dalībvalstis var pievienot savu finansējumu, - dažādiem tehniskiem pasākumiem, lai sniegtu sektoram elastīgumu, piemēram, skaidras naudas plūsmas atvieglošanai, drošības instrumentu pastiprināšanai, tostarp piena pulvera uzglabāšanas programmas paplašināšanai.
Lēmums paredz, ka intervence piena pulvera uzpirkšanā tiks turpināta līdz nākamā gada februāra beigām, kad tiks atsākta standarta uzpirkšana. EK nolēma, ka līdz decembra beigām paliek spēka par noteiktu cenu uzpērkamā piena pulvera apmērs - 350 tūkstoši tonnu. Līdz februārim arī pagarināta piena pulvera uzglabāšanas programma.
Tāpat programma atļauj no šā gada 16.oktobra veikt līdz 70% tiešmaksājumu un līdz 85% no lauku attīstības maksājumiem pēc administratīvo pārbaužu veikšanas, neveicot konkrētās vietas apsekošanu.
Precīzas programmas detaļas tiks izstrādātas dažu tuvāko nedēļu laikā, konsultējoties ar dalībvalstu ekspertiem.
Jau vēstīts, ka visā ES, tostarp Latvijā, šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. Kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada maijam piena cena samazinājusies par 38%, ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.
Piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Savukārt šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts.