"Mēs drīz saskarsimies ar drūmu izvēli. Mēs varam izvēlēties padoties atbildības priekšā, kas mums ir, lai aizsargātu Ukrainu un Baltijas valstis - gandrīz droši nākamo Putina mērķi," raksta Lūkass, kurš uzstāj uz nepieciešamību atturēt Krievijas imperiālās ambīcijas. "Ja mēs izvēlēsimies pretoties Putinam, mēs riskējam ar šausminošu militāru eskalāciju, kas, domāju nebūtu pārspīlēti teikt, varētu mūs novest uz kodolkara robežas. Putins to zina. Un viņš tic, ka mēs izvēlēsimies padoties."
Lūkass norāda, ka Ukrainas krīzes pamatā nav brīvās tirdzniecības vienošanās ar Briseli vai gāzes piegādes no Maskavas, bet gan brutāls spēks un tas, vai Rietumiem būs vēlme tam pretoties. Putins nicina Rietumu vājumu, jo redz, ka Eiropas un Amerikas sarunas nav nodrošinājušas vienotu atbildi augošajai katastrofai. Lai arī Rietumi saka, ka notikumi Ukrainā ir devuši skaidru un vienotu starptautisku reakciju, viņu darbi nesakrīt ar vārdiem. "Viņš [Putins] uzskata, ka mēs Rietumos esam pārāk vāji, lai aizstāvētu sevi, kad esam apdraudēti. Līdz šim viņa novērtējums izskatās precīzs. Pat NATO - mūsu drošības balsts kopš 1949.gada - čīkst zem Ukrainas krīzes celma."
"Paņemot Ukrainu viņš pievērsīs savu uzmanību Baltijas valstīm. ES un NATO loceklēm," brīdina žurnālists, norādot, ka Baltijas valstīs Putinam nav jāiebrūk, bet tikai tās jāizprovocē. Proti, Maskava izmantos sociālo sašķeltību, aģitāciju un vairos ekonomisko vai politisko spiedienu līdz tas kļūs nepanesams, taču NATO un Eiropas Savienība tikai apelēs pie dialoga un draudēs ar sankcijām.
"Bet nekas nenotiks. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis būs nospriegotas un Putins paņems atpakaļ zemes, kuras viņš uzskata, ka pamatoti pieder Krievijai. Tās būs NATO beigas un ausma biedējošai jaunai pasaulei, kurā starptautiskie noteikumi neko nenozīmē un spēcīgais dominē pār vājo. Krievija – nežēlīga un mantkārīga – varēs spēlēt skaldi un valdi nākamajās desmitgadēs."