Pēc viņas domām, tam ir vairāki iemesli.
"Pirmkārt, ļoti būtiski bēgļu integrācijas akcenti ir likti uz tādiem jautājumiem kā mājoklis un nodarbinātība, kas nav tiešā Kultūras ministrijas (KM) kompetencē. Otrkārt, KM jau koordinē vairākus citus ne mazāk būtiskus pārnozaru jautājumus - informatīvās telpas drošību un Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanu, un šādiem pārnozaru uzdevumiem būtu jābūt samērīgi deleģētiem," norādīja ministre.
Kā ziņots, šodien valdība lems par rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Starpinstitucionālā darba grupa vakar izstrādājusi trīs modeļus, uz kuru bāzes notiks patvēruma saņēmēju integrācija. Šodien valdībai būs jāizlemj, kuru modeli ieviest.
Pirmais modelis paredz, ka atbildīgā koordinējošā iestāde, kas turpinās darbu ar patvēruma saņēmējiem, būs Labklājības ministrija sadarbībā ar KM un, iespējams, nevalstiskajām organizācijām. Otrais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbotos KM. Savukārt trešais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbojas visas bēgļu uzņemšanā iesaistītās ministrijas jeb tiek ieviesta "pārresoru vadība".
Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro.