Mežs: Jaundzimušo skaita kritums nav būtisks, tomēr tas ir arī brīdinājuma signāls

Bet būs arī nabagmājas,kā tas bija vecos,senos laikos.

Tagad situācija ir mainījusies - agrāk parasti bērniņu visur ņēma līdz - uz lauku, pļavā, utt. Un cik nav dzirdēti gadījumi, kad bērniņu kaut kas apdraudēja. Visur ES ir bērnudārzi un tādiem jābūt pieejamiem arī LV. Ivaram Graudumam nepiekrītu - nevis "sievietes gribēs bērnu", bet ģimene gribēs - kur tad paliek vīrs? Un ja 52% no LV ģimenēm ar vairākiem bērniem dzīvo nabadzībā, tad tā ir valdības politika - sak "Tavi bērni, Tavas problēmas"!

Ja vecāki apzināsies, cik daudz līdzekļu ir nepieciešams, lai izaudzinātu un izskolotu bērnu, un kā tas ietekmēs pašu vecāku dzīves līmeni, tad bez pienācīga valsts atbalsta bērnu katrā ģimenē būs mazāk.

Mežs laikam domā ,ka Latvijas"valstī"kāds domā par iedzīvotājiem ,vai nedaudz pēc tiem četriem gadiem ,kad atkal par krēslu jāmaksā,nedomā ,jo vienīgā doma ir kā sev ieraut vairāk ,lai pietiek pēc tam ,ja vairs pie siles netiek.Kādi bērni un vēl kas,ja "ministersis"var visus pasūtīt kur gribiet tur brauciet un pēc tam vēl strādāt ,tad ko darīs pārējie? "Valstij"dziļi nospļauties par iedzīvotājiem,jo 15% no iedzīvotājiem "valsts"sektorā ir 2x vairāk ,kā Rietumos ,kur ir labklājība arī iedzīvotājiem ,ne tikai valsts sektorā strādājošajiem. Un tiko bija raksts par toļļiem komentos jau "valsts"trollis strādā.

Rezolūcijas 16. un 17.punkts paredz: 16. Viena vecāka vadītas mājsaimniecības, bērnu vadītās mājsaimniecības un vairāku paaudžu mājsaimniecības ir īpaši neaizsargātas pret nabadzību un sociālo atstumtību; 17. Apņemas pievērst īpašu uzmanību sieviešu un bērnu uzturētām ģimenēm, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu mājsaimniecību visā pasaulē ir sieviešu pārziņā un to iztika balstās uz sievietes ienākumiem. Sieviešu uzturētās mājsaimniecības bieži vien ir starp nabadzīgākajām pastāvošās profesiju segregācijas darba tirgū un citu uz dzimumu orientētu šķēršļu dēļ. Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka Rezolūcija aizstāv ne tikai pilnās ģimenes. Tāpēc nav saprotama ĀM ierēdņu, kuri gatavoja skaidrojumus par Latvijas pārstāvja negatīvo balsojumu Rezolūcijas pieņemšanā, rīcība. Vai nu viņi nav iepazinušies ar tās saturu, vai arī apzināti maldina deputātus un sabiedrību. Jāpiezīmē, ka Rezolūcijas izstrādes un apstiprināšanas procesā notika visai interesanti precedenti. Ziņu portāls www.lifesitenews.com, atsaucoties uz Family Watch International vadītājas Šāronas Sleiteras (Sharon Slater) teikto, informē: “Attīstītās valstis, iespējams, izdarīja milzīgu spiedienu uz citām valstīm, lai apturētu šo Rezolūciju vai iestrādātu tajā tādus labojumus, kas mazinātu tās nozīmi, piedraudot ar ārvalstu palīdzības apturēšanu”. Šeit rodas jautājums – kāpēc valstis, kuru pastāvēšana un sociālā labklājība ir atkarīga no dabīgu ģimeņu īpatsvara, cīnās pret dabiskas ģimenes kā sabiedrības pamatšūniņas pastāvēšanu un aizsardzību, nevēlas sniegt tām pienākošos aizsardzību krīzes situācijās un neskatās uz šo procesu caur no bērnu tiesību aizsardzības prizmu, jo ikviena bērna interesēs ir piedzimt un uzaugt savā bioloģiskā ģimenē ar mīlošiem vecākiem, kuriem ir stabilas, cieņpilnas un mīlestības pilnas attiecības. Par Ārlietu ministrijas rīcību Rezolūcijas pieņemšanā: Raugoties no Eiropas Savienības (ES) tiesību viedokļa prizmas, ģimenes tiesības un ģimenes politika ir katras ES dalībvalsts iekšpolitikas jautājums, kas tiek definēts nacionālajās tiesību normās, ievērojot ES dalībvalstu demokrātisku dokumentu pieņemšanas procesu. Konkrētajā gadījumā Ārlietu ministrijas, kas ir atbildīga par valsts viedokļa pārstāvēšanu starptautiskajās organizācijās, t.sk., ANO, pienākums ir ievērot Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, sniedzot Latvijas Republikas oficiālo viedokli – nacionālo pozīciju. Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr.707 “Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību” nosaka, kādi dokumenti izstrādājami valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī to, kā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus. Ģimenes politikas jomā kā iekšpolitikas jautājumā Latvija ir nepārprotami definējusi, ka dabīgas ģimenes aizsardzība ir valsts prioritāte, uz to norāda gan Satversmes 110.pants, gan Ģimenes politikas pamatnostādnes, kuru virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā. Ārlietu Ministrija savos skaidrojumos informē: “Latvijas delegācija kopā ar citām ES dalībvalstīm aktīvi sniedza priekšlikumus rezolūcijas teksta uzlabošanai. Ar mērķi pilnveidot rezolūcijas tekstu, ES kopā ar partneriem no citiem reģioniem, iesniedza rezolūcijas labojumus, taču šie labojumi neguva rezolūcijas autoru un Padomes vairākuma atbalstu.” Nav saprotams, kādu tieši viedokli sniedza Latvijas delegācija

Un tiklīdz ģimenē ienāk bērns, tā ģimenes vajadzības strauji pieaug, bet vecāku iespējas sēdēt garas stundas darbā, ievērojami samazinās. Eiropā šie jautājumi tiek risināti ar īpašu valsts atbalsta sistēmu. Latvijā šī sistēma ir ļoti nožēlojamā stāvoklī. Pat, salīdzinot ar kaimiņos esošo Igauniju, kur tas pats bērna pabalsts ir 4 reizes lielāks.