Nodokļu kontroles sistēma jāpiemēro reālajai pasaulei

Kādi ir jūsu pašreizējie iespaidi par VID pēc nostrādātā laika šajā amatā? Kas ir tās lietas, par kurām esat sapratusi – tomēr ir citādi, nekā bijāt domājusi?

Tas, ko sagaidīju, – ka mēs tiešām sāksim strādāt, paudīsim sabiedrībai, ka vēlamies lietas mainīt, protams, saprotot, ka to nevar izdarīt vienā dienā. Gaidīju, ka tas viss negatīvais spiediens no ārpuses kaut kādā brīdī mitēsies. Diemžēl šajā aspektā esmu vīlusies. Tas arī paņem ļoti daudz laika un uzmanības, ko varētu izmantot daudz vērtīgāk, nevis katru dienu lasīt nomelnojošus komentārus par VID darbiniekiem, VID kopumā un VID darba metodēm. Daudzos gadījumos esam palikuši kaut kādu vēsturisko notikumu virpulī un negribam to atstāt aiz muguras, novilkt svītru un iet uz priekšu. Bieži arī, kad nākas sniegt papildu informāciju par kādiem konkrētiem faktiem, – tās ir lietas, kas notikušas pagājušā vasarā vai pirms gada, pusotra. Principā tās ceļ augšā no jauna. Es jau neapgalvoju, ka viss pašreiz ir labi. Tomēr šajā aspektā biju gaidījusi, ka būs nedaudz citādi. No vienas puses, klientam varbūt arī ir taisnība, kritizējot kādu iemeslu dēļ VID. Tas, ka mums ir jāmainās un jāuztver pašiem sevi kā klientus apkalpojošu organizāciju, nemainās, un mēs saprotam, ka klients aizvien vairāk vērtē mūsu pakalpojuma kvalitāti, jo viņam jau vienalga, vai tā ir vadošā Latvijas banka vai VID, viņš sagaida, ka attieksme un apkalpošanas standarti pret viņu būs līdzīgi. Otrs – mums tomēr notiek arī pietiekami daudz labu un pozitīvu lietu. Mēs visu laiku esam pārņemti, atspēkojot negatīvo, ka labos faktus neatliek laika stāstīt.

Kādas ir jūsu attiecības ar premjeru, finanšu ministri? Pērn premjers pauda, ka jums esot nodrošināts absolūts atbalsts, tajā skaitā no drošības iestādēm, lai spētu sakārtot VID. Izklausās mazliet skarbi – ja iestādes vadītājam ir vajadzīgs šādu struktūru atbalsts. Saskaraties ar nopietnām problēmām šajā procesā?

Ar finanšu ministri un viņas biroju mēs cieši strādājam ikdienā, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka abām pusēm ir informācija par aktuālajām lietām, un mēs arī vienojamies, kādus lēmumus mēs pieņemsim, kā iesim uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus efektīvāk. Arī ar premjeru esmu tikusies vairākas reizes. Viņš ir ļoti ieinteresēts, kā mums veicas, kā mēs virzām uz priekšu reformas. Un varbūt tāpēc arī premjers jums pieminēja šīs drošības iestādes, jo aizvien viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošana. Mums ir nepieciešams profesionāļu atbalsts, lai to izdarītu visoptimālākā veidā. Jo pirmais mēģinājums veikt apvienošanu notika jau pagājušā gadā, bet apvienošanas plāns nepārliecināja Saeimu, attiecīgi likums par šo abu policiju apvienošanu netika virzīts pieņemšanai. Acīmredzot tas nedeva atbildes uz jautājumiem, kā apvienotā policija strādās efektīvāk, kā notiks sadarbība ar citām tiesībsargājošajām iestādēm – prokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Kā mēs daudz efektīvāk sasniegsim savus mērķus, jo no mūsu policijām jau sagaida reālus rezultātus – notiesājošus spriedumus, ka vainīgie nodokļu un muitas noziegumos tiek saukti pie atbildības. Līdz ar to šī bija viena no lietām, ko sākām šogad, – izveidojām pilnīgi jaunu darba grupu, lai daudz veiksmīgāk izplānotu un īstenotu abu policiju apvienošanu.

Ir dzirdētas arī runas par to, ka no šīm abām policijām ir jūtama pretestība reorganizācijai un apvienošanai.

Tā lieta ir līdzīga jebkur pasaulē un jebkurā organizācijā, arī privātajā sektorā – kad ir runa par struktūrvienību apvienošanu, protams, viennozīmīgi pirmajā brīdī ir jūtama iekšēja pretestība, jo skaidrs, ka parasti apvienošanās rezultātā visu līmeņu vadītāju skaits apvienotajā struktūrā samazinās aptuveni uz pusi. Protams, katrs vispirms domā, ko šī apvienošana nozīmēs tieši viņam.

Ja viņš ir profesionāls un labs darbinieks, nav problēmu – atradīsiet taču viņam darbu VID.

No vienas puses, tā ir, bet, ja tas ir sapņu darbs, ko viņš dara pašreiz, un ja viņš vēlas darīt nevis kaut ko, bet tieši to, ar ko šobrīd nodarbojas, protams, tas ir zināms risks katram. Un, protams, abu policiju vadītāji ir lietas kursā par to, kāds ir jaunais plāns, jo abi ir darba grupā. Viņi zina, kas viņus sagaida. Kas varbūt ir viens lielais nezināmais – ja rīkojam atklātu konkursu uz jaunās struktūras vadītāja vietu, mēs nezinām, vai tas būs kāds no iekšējiem resursiem vai no ārpuses. Patlaban sliecamies rīkot atklātu konkursu, un tas savā ziņā vieš daudz neziņas par to, kāds būs jaunais vadītājs un kā vēlēsies mainīt esošās darba metodes un paņēmienus.

Vai jums jau ir izdevies apjaust galvenās problēmas, kāpēc Latvijā aizvien saskaramies ar milzīga apmēra nodokļu shēmām jeb faktiski nodokļu noziegumiem? Kādi ir iemesli? Tiek runāts arī par atbildīgo darbinieku iespējamo korupciju, kas ļauj notikt šādiem noziegumiem.

Problēma noteikti nav viena. Tas ir vairāku faktoru kopums, kas ir aktīvi jārisina, un jāmēģina panākt pēc iespējas efektīvākas metodes cīņai pret visām šīm shēmām. Ja mēs runājam tieši par pievienotās vērtības nodokli (PVN), acīmredzot daudz vairāk jāstrādā ar metodēm, kas nodrošina prevenciju un kas vispār neļauj šādas shēmas veidot.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 13.marta, numurā!