K.Ozoliņš uzsvēra, ka pagaidām nav skaidrs, kā šie zaudējumi tiks kompensēti, kas televīzijām ir ļoti būtisks jautājums. "Mēs apsveicam politiķu vēlmi sakārtot priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumus, taču, pieņemot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, ir ļoti nopietni jāpārdomā kompensācijas mehānisms, kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piemin savā vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pagaidām nav skaidrojuma, kāds varētu būt šis kompensācijas mehānisms," norāda Ozoliņš.
Pēc viņa vārdiem, nacionālie komerckanāli nespēj uzturēt kvalitatīvu nacionālo saturu ar patlaban atļautajiem ieņēmumiem, un "konkurencē ar ārzemju kanāliem nacionālie kanāli jau ir kļuvuši par minoritāti".
Jau ziņots, ka Saeimā top jauns likums par priekšvēlēšanu aģitāciju. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir devusi arī savu atzinumu, rosinot, ka politisko partiju apmaksātie reklāmas rullīši priekšvēlēšanu laikā ir jāaizliedz televīzijās, taču radio un citos medijos šīs reklāmas būtu atļaujamas.
"Informācija, kas izplatīta televīzijā, emocionāli vairāk ietekmē auditoriju nekā radio vai avīzē izplatītā informācija," minējis NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. NEPLP uzsver, ka šādu kārtību var ieviest tikai tad, ja ir kompensējošie mehānismi. Atbildīgā par jauno likumu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.