"Mēs varam kaut 10% no iekšzemes kopprodukta novirzīt, taču tas mūs nepasargā no lielvalsts invāzijas. Ne jau procenti budžetā nodrošina aizsardzību, bet diplomātija un politiķu spēja risināt konfliktus," aģentūrai LETA sacīja Kalvītis. Viņaprāt, ja Latvija nonāktu līdzīgā situācijā, kāda tā ir patlaban Ukrainā, tā ar saviem diviem miljoniem iedzīvotāju nespētu nopietni stāties pretī.
Savukārt Repše uzskata, ka Latvijai noteikti ir jāpilda savas starptautiskās saistības pret NATO un jānodrošina vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām. Pretējā gadījumā Latvija var nonākt situācijā, kad kāda no NATO dalībvalstīm iebilst pret palīdzības sniegšanu Latvijai, gadījumā, ja tā nonāk līdzīgā situācijā, kādā patlaban ir Ukraina.
Arguments tam būtu saistību nepildīšana no Latvijas puses. To varētu izmantot kāda valsts, kas ir agresoru sabiedrotā. "Šī situācija skaidri norāda, ka mūsu drošība nav uz mūžu garantēta tikai tāpēc, ka gozējamies dažu starptautisko organizāciju aizsegā," pauda Repše. Lai gan tas ir finansiāli dārgi, vēl dārgāk izmaksās Latvijas atkārtota okupācija, noteica ekspremjers.
Bijušais valdības vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis norāda - lai gan Latvijā finansējums aizsardzībai nesasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta, Latvija pilda virkni citu saistību pret NATO, tostarp piedaloties NATO kopējās operācijās. Tāpēc saistīt 2% no IKP ar NATO gatavību aizsargāt Latviju nav pareizi. Tomēr Godmanis ir pārliecināts, ka Latvijai ir jācenšas pildīt savas saistības pret NATO.
Bijušajiem premjeriem ir arī dažādi viedokļi par konflikta risinājumiem Ukrainā. Kamēr Kalvītis uzskata, ka situācija ir jāatrisina diplomātiski un izmantojot politiķu gudrību, Repše ir pārliecināts, ka Krieviju nav iespējams apturēt, veicot pārrunas.
Pasaules politiķiem patlaban būtu jārīkojas ļoti gudri un diplomātiski, lai novērstu kara stāvokli, pārliecināts ir Kalvītis. Tomēr jau pašreizējā situācija, kad ir daudz cilvēku upuru, ir katastrofa, uzskata bijušais politiķis. Viņaprāt, Eiropas Savienība, kas ir paudusi savu nosodījumu Krievijas darbībām, ir tādā kā ķīlnieka lomā, jo Ukraina nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpēc viņš cer, ka ar diplomātiskām metodēm konfliktu būs iespējams atrisināt.
Repše uzskata, ka starptautiskās sabiedrības reakcija uz notiekošo Ukrainā nav adekvāta. Arī viņš, tāpat kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzskata, ka Eiropas reakcija ir gļēva un neizlēmīga. Pēc viņa domām, ir jārīkojas stingri un jādara viss, lai agresoru apturētu. Ja to nedarīs, tas var beigties ar trešo pasaules karu, prognozē politiķis. "Huligāns kļūst tikai bezkaunīgāks, ja redz, ka apkārtējie neiestājas par labu upuriem," teica Repše.
Lai gan viņš nemudina veikt kara darbību, apsverama esot doma par starptautiskās miera uzturēšanas misijas nosūtīšanu uz Ukrainu, ja tā šādu lūgumu izsaka. Tikai gadījumā, ja Krievija atsauc savu karaspēku no Ukrainas teritorijas, tad var sēsties pie viena galda un mierīgā ceļā atrisināt situāciju. "Nevar pieklājīgi runāt ar agresoru, kas ir bīstams. Agresora apetīte tikai augs, īpaši, ja rietumi un pasaules sabiedrība izturēsies pietiekami pielaidīgi," pārliecināts ir politiķis.
Starptautiskās sabiedrības reakcija uz notiekošo Ukrainā tikai attīstīsies un pieaugs, domā Godmanis. Viņš norāda, ka gan Eiropas savienība, gan ASV, gan arī citas valstis vēl tikai izstrādā savu reakciju, tostarp arī konkrētas darbības Ukrainas atbalstam. "Šādas darbības būs visaptverošas un tikai pieaugs spēkā, un tās noteikti neaprobežosies ar nožēlas, nosodījuma izteikšanu," uzskata bijušais Ministru prezidents.
Politiķis ir pārliecināts, ka apturēt un novērst Krievijas rīcību var, tikai konsolidējot visu pasaules sabiedrību, tostarp ASV un Eiropas Savienības kopēja pretdarbība pret Krievijas agresiju. Savukārt to, vai pasaule ir jauna kara priekšvakarā, rādīs tuvākās dienas un nedēļas.
Jau vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Papildināts ar Ivara Godmaņa teikto.