Āboltiņa teica, ka Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) pagaidām nav paudušas atbalstu šim aizdevumam. Viņa piebilda, ka Vienotības valde pirmdien izvērtēja valdības sēdes protokollēmumu - kas tieši uzdots Satiksmes ministrijai un kādas tiesības ir investoram.
"Nevar ar investoru slēgt līgumu tad, ja nav šo 80 miljonu eiro. Šobrīd situācija varētu būt tāda, ka šāda aizdevuma nav, līdz ar to tiks uzdots meklēt citus juridiskos risinājumus," teica Āboltiņa. Jāizvērtē, vai valdības lēmums ir galīgs, politiķe piebilda.
Taujāta par to, vai šie iebildumi saistīti ar konkrēto investoru, Vienotības līdere pauda, ka tieši investors uztrauc lielāko daļu partneru. Arī Vienotības valdes pārstāvji pirms nedēļas neesot atbalstījusi līguma slēgšanu ar šo investoru.
Viņa akcentēja, ka SM būtu jāturpina meklēt airBaltic stratēģisko investoru.
Āboltiņa pastāstīja, ka šodienas valdes sēdē bija paredzēts diskutēt par valdības lēmumu saistībā ar airBaltic, kā arī par premjerministres Laimdotas Straujumas (Vienotība) lēmumu pieprasīt bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) demisiju. "Valde nav šķīrējtiesa, valdei bija svarīgi saprast to, kas ir noticis un kā virzīties tālāk," rezumēja politiķe.
Savukārt Matīss žurnālistiem pauda, ka šodien vēlējās runāt ar premjerministri par demisijas pieprasījumu - pārmetumiem un procedūru. Viņš uzklausījis valdības vadītājas skaidrojumu, bet tas tik un tā "līdz galam nebija saprotams". Viņš arī norādīja uz koalīcijas līguma pārkāpumu, ņemot vērā to, kā tika pieprasīta demisija.
Āboltiņa arī akcentēja - partijas valde vienojās, ka prioritārais jautājums ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Līdzīgi viņa atbildēja arī uz jautājumiem par valdības stabilitāti, proti, sacīja, ka prioritāte ir valsts budžeta pieņemšana. Viņa piebilda, ka jaunā satiksmes ministra meklēšana nenotikšot steigā.
Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā aiz slēgtām durvīm atbalstīja Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju, savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro. Iepriekš gan Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.
Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai airBaltic tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.
(papildināta visa ziņa)