Pēc viņa domām, kongresā kļuva skaidrāks, "kas ir kas" partijas iekšienē - kura puse stiprāka, kura vājāka. Vērtējot Āboltiņas un Straujumas uzrunas, no publiskā viedokļa Āboltiņa sevi "parādījusi labāk kā līderi", un nākotnē varētu ieņemt premjera amatu, uzskata Rajevskis.
Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka kongress parādījis, "kurš ar kuru partijā darbojas vienās interesēs", kā arī ļāvis par nesaskaņām partijā izteikties cilvēkiem, kuri ikdienā nav politiskie līderi. "Bija daudz dažādu izteikumu, iezīmējās līnija starp Āboltiņu un Straujumu," pauda Rajevskis.
Viņš norādīja, ka Āboltiņas uzruna, salīdzinot ar Straujumas, atstājusi spēcīgāku iespaidu par viņu kā kompetentu līderi.
Taujāts, kā vērtē Āboltiņas izredzes un spējas nākotnē ieņemt premjera amatu, Rajevskis norādīja, ka "viņai ir gan ambīcijas, gan politiskā kapacitāte", tādēļ politologa ieskatā Āboltiņa varētu kļūt par nākamo valdības vadītāju.
Vienotības izredzes saglabāt vadošās partijas pozīciju koalīcijā Rajevskis vērtēja kā labas. "Konkurence nav liela, citas partijas nealkst atņemt vadošo pozīciju," komentēja eksperts. Viņš norādīja, ka šajā kontekstā būtiskāk partijai ir spēt "nepazaudēt reitingus" vēlētāju acīs.
Vērtējot Vienotības kongresā pieņemto rezolūciju un tajā aprakstītos mērķus, kas būtu sasniedzami uz valsts simtgadi, Rajevskis norādīja, ka šie mērķi ir "pārāk attālināti un sasaucas ar neizpildītajām programmām". "Tā [rezolūcija] partijas gaitas neietekmēs ne pozitīvi, ne negatīvi. Tas ir iekšējs dokuments, kas vēlētājam ir sekundārs," skaidroja politologs.
Kā aģentūrai LETA jau iepriekš sacīja sociologs Arnis Kaktiņš, kongresa atskaņas, visticamāk, neietekmēs politiskā spēka reitingus. Vienlaikus viņš norādīja - nemaz tik slikti Vienotības reitingi salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem nav. Proti, tie esot zemāki nekā bija iepriekš, bet arī visaugstākie reitingi nebija vairākas reizes lielāki par pašreizējiem.
Kā ziņots, valdošās partijas Vienotība kongress, kas notika 5.decembrī, noslēdzās mierīgā gaisotnē, tomēr netika arī gūtas atbildes uz pēdējā laikā arvien biežāk uzdotajiem jautājumiem par valdības nākotni.
Straujuma, uzrunājot kongresa dalībniekus, teica, ka valdības sekmīgam darbam ļoti svarīgs ir partijas valdes un frakcijas atbalsts. Premjerministre arī sacīja, ka daļa klausītāju no viņas sagaida kādus skaļus paziņojumus. Valdības vadītāja sacīja, ka viņai ir šāds paziņojums: "Man svarīga šī valsts, man tā ir svarīga daudz vairāk par amatiem, par neskaidrām draudzībām un par attiecību kārtošanu."
Straujuma arī atkārtoja, ka katras valdības ceļš reiz noslēdzas, bet vairāk par valdības nākotni viņa nerunāja.
Savukārt Vienotības priekšsēdētāja Āboltiņa kongresā noliedza, ka viņa domātu par iespēju ieņemt aizsardzības, iekšlietu, tieslietu, ārlietu vai satiksmes ministra amatu, uzsverot, ka viņas ambīcijas ir "kalpot Latvijai". Āboltiņa gan neoficiāli tiek minēta kā iespējamā potenciāla premjera amata kandidāte.
"Nereti man tiek pārmests, ka atļaujos izteikties kritiski par mūsu vadītās valdības darbu, bet es tiešām vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatu, ka tā ir partijas vadītāja atbildība - spēt paraudzīties uz notiekošo objektīvi," turpināja Āboltiņa.
Vienlaikus viņa atzina, ka Vienotība pašlaik ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā, bet partijai jāspēj parādīt mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju. Āboltiņa Vienotību vēlas redzēt kā komandu, kura tur vēlētājiem dotos solījumus, bet nozīmīgu jautājumu risināšanu neatliek uz pēdējo brīdi. Šai komandai jāspēj izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus un ar saviem darbiem jāapliecina, ka ir eiropeiskās un nacionālās vērtībās balstīta partija, kuras prioritātes ir Latvijas cilvēku drošība un labklājība, teica politiķe.
Savukārt, piemēram, politiķis Juris Vidiņš kritizēja gan partijas vadību, gan arī Straujumu. Viņš norādīja, ka Straujuma nav piemērota valdības vadītāja amatam, bet arī Āboltiņas kandidēšanai uz šo posteni vilciens ir aizgājis.
Partija Vienotība kongresā pieņēma rezolūciju par veicamajiem darbiem līdz Latvijas simtgadei, deleģējot politiskā spēkā pārstāvjus Saeimā un valdībā īstenot šī plāna uzdevumus - sagatavot novadu apvienošanas plānu, palielināt minimālo algu, uzlabot veselības aprūpes pieejamību un citus.
Kongress pulcēja kopumā 263 delegātus. Tas ir mazāk nekā iepriekšējos kongresos - pērn gada nogalē, kas bija jāpārvēl partijas vadība, pasākumā pulcējās teju 500 delegātu, bet pirms tam kongresā bija nedaudz virs 300 delegātiem. Pašlaik Vienotībā ir vairāk nekā 2400 biedru.