Dalījums pilsoņos un nepilsoņos, pēc Bartaševiča domām, ir mākslīgs. Nekādu draudu Latvijas valstij, tās neatkarībai pilsonības piešķiršana visiem, kuri to vēlas, neradītu. Jo ātrāk šī problēma tikšot atrisināta, jo labāk. Latvijas pilsonības piešķiršana visiem, kuri to vēlas, pēc Rēzeknes mēra domām, ļautu mazināt sabiedrībā valdošo spriedzi. Bartaševičs pieļauj, ka tas varbūt nebūtu izdevīgi kādai partijai, jo tā varētu zaudēt cīņā par šo vēlētāju balsīm.
Bartaševičs ir pārliecināts, ka vairums Latvijā dzīvojošo, arī nepilsoņu, ir lojāli šai valstij. "Cilvēki taču saprot, ka, vēršoties pret valsti, viņi vienlaicīgi vēršas arī pret sevi, bet kaitēt sev nav loģiski," saka Bartaševičs. Pretējā gadījumā varot apgalvot, ka arī daudzi nacionāli noskaņoti Latvijas iedzīvotāji nav lojāli savai valstij, jo, iestājoties pret iecietīgu nacionālo politiku, kāda darbojas visā Eiropā, un cenšoties apspiest nacionālās minoritātes, ne tikai krievus, valstī tiek palielināta iekšējā spriedze, tādējādi apdraudot tās pastāvēšanu.
Tas pats, pēc Bartaševiča teiktā, attiecas arī uz nepilsoņu institūtu. "Ko mēs ar to gribam panākt, vai to, lai nepilsoņi tiek novesti līdz tam, ka kļūst par valsts ienaidniekiem?" jautā Rēzeknes mērs. "Viņi šeit dzīvo, viņi te ir piedzimuši, bet nav vajadzīgi šai valstij, jo tiek uzskatīts, ka viņi tai nav pietiekami. Vai, izanalizējot pilsoņu sastāvu, var pateikt, ka viņi visi ir ideāli? Vai starp viņiem nav dzērāju, noziedznieku, tādu, kur darbība ir vērsta pret valsti, " taujā Bartaševičs.
Automātiski pieskaitot lielu daļu Latvijas iedzīvotāju "piektajai kolonnai", pēc Bartaševiča domām, iespējams sagaidīt tikai pretestību. Neesot pareizi arī tas, ka valsts mērķis ir nevis iemācīt cilvēkiem valsts valodu, bet sodīt viņus par tās nezināšanu. Nevienu cilvēku nevaram ar varu piespiest būt lojālam, norāda Rēzeknes mērs.
Bartaševičs pastāstīja, ka nesen bijis konferencē Bulgārijā un runājis ar bijušo Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kurš tagad darbojas enerģētikas nozarē. "Jautāju viņam, vai Latvijai ir jēga runāt ar Krieviju par gāzes cenas samazināšanu. Viņš atbildēja: atrisiniet nepilsoņu jautājumu. Atrisinot nepilsoņu problēmu, mēs dabūtu tikai plusus - integrētu nepilsoņus un dabūto lētāku gāzi no Krievijas. Vai no tā kādam būtu sliktāk?" tā domā Bartaševičs.
Rēzeknē ir tikai apmēram trīs procenti nepilsoņu. Pilsētā veiksmīgi notika naturalizācijas process. "Var teikt, ka visi rēzeknieši, kuri vēlējās iegūt Latvijas pilsonību, ir to dabūjuši," apgalvo mērs. Pēc nacionālā sastāva latvieši un cittautieši dalās puse uz pusi. Ir pagasti, kur jau no seniem laikiem dzīvo tikai vecticībnieki. Viņi Latvijas pilsonību dabūja uzreiz un bez problēmām.
Rēzeknē iedzīvotājiem neesot savstarpējās komunikācijas problēmu. "Lai arī likumā tas nav paredzēts, mēs domē pieņemam iesniegumus arī krievu valodā un paši tos iztulkojam latviski. Es kā mērs runāju tādā valodā, kādā apmeklētājs pie manis vēršas. Nekādu problēmu šajā sakarā Rēzeknes domē nav. Ir jālegalizē tas, kas jau notiek, un viss. Rezultāti būs tikai pozitīvi," norāda Rēzeknes mērs.