Analizējot situāciju Ukrainā, Rinkēvičs augstu novērtēja ES Augstās pārstāves Ketrinas Eštones un ES komisāra Štefana Fīles iesaisti krīzes risināšanā un uzsvēra nepieciešamību turpināt dialogu starp varas un opozīcijas pārstāvjiem Ukrainā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka gadījumā, ja vardarbība Ukrainā pastiprināsies un Ukrainas valdība pielietos brutālu spēku pret demonstrantiem, nevar izslēgt iespēju ES piemērot sankcijas pret konkrētām Ukrainas amatpersonām. Vienlaikus Rinkēvičs aicināja izvērtēt iespēju sniegt Ukrainai ekonomiska, finansiāla un tehniska rakstura palīdzību, vienojoties ar starptautiskajām finanšu institūcijām. Ministrs akcentēja, ka Šādā gadījumā Ukrainai būs skaidri jāapņemas īstenot visas nepieciešamās reformas. Sanāksmes laikā Rinkēvičs informēja ES ārlietu ministrus arī par Latvijas gatavību uzņemt līdz desmit cietušo Latvijas ārstniecības iestādēs.
Diskusijā par ES Austrumu partnerības jautājumu virzību pēc Viļņas samita Rinkēvičs uzsvēra, ka īpaši svarīgi ir turpināt strādāt, lai pēc iespējas ātrāk tiek parakstīti ES - Gruzijas un ES - Moldovas Asociācijas līgumi. "Asociācijas līgumu parakstīšana ar sekmīgākajām partnervalstīm sniegs tām papildus stimulu nepieciešamo reformu turpināšanā. Tām valstīm, kas redz sevi kā daļu no ES vērtībām un ir gatavas īstenot visas nepieciešamās reformas, jāpiedāvā perspektīva ciešākai integrācijai Eiropas Savienībā," uzsvēra Rinkēvičs. Diskusijas laikā Latvijas ārlietu ministrs aicināja turpināt darbu saistībā ar bezvīzu režīma ieviešanas ar Moldovu, kā arī vīzu režīma atvieglojumiem ar Baltkrieviju.
Ārlietu padomē apstiprināja Padomes lēmums par ES militāro operāciju Centrālāfrikas Republikā (EUFOR RCA), balstoties uz ANO Drošības Padomes (ANO DP) 2014. gada 28. janvāra rezolūciju Nr. 2134. Diskusijā Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka operācijas plānošanā un īstenošanā jānodrošina cieša koordinācija ar starptautiskajiem partneriem reģionā.
Ministri apsprieda aktuālo situāciju Ēģiptē un Tunisijā, ņemot vērā abās valstīs apstiprinātās konstitūcijas, kā arī turpmāko pārejas procesa virzību. Tāpat pārrunāja aktuālo situāciju Lībijā, Jemenā un Sīrijā. Ministri analizēja arī situāciju Bosnijā un Hercegovinā, ņemot vērā pēdējās dienās notikušās demonstrācijas, kas vērstas pret valdību.