Veiksmīgākās ES un pasaules valstis aizvien vairāk cenšas savus iedzīvotājus ārstēt individuāli un efektīvi. Diemžēl pie mums joprojām ārstē lēti un masveidā. Tādēļ arī rādītāji ir tik bēdīgi. Veselīgie dzīves gadi mūsu vīriešiem ir 53,5 gadi (par 8,2 gadiem mazāk nekā vidēji ES), sievietēm – 56,5 gadi (par 6,1 gadu mazāk nekā vidēji ES). Katrs ceturtais mūsu valsts iedzīvotājs miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu. Ekonomiskajā izteiksmē tas nozīmē, ka 2012.gadā, iedzīvotājiem nomirstot vecumā līdz 64 gadiem, Latvija ir zaudējusi 98,6 tūkstošus potenciālo mūža gadu, – to liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra dati.Arī dzīvajiem neklājas viegli. Piemēram, 2012.gadā darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji kopā slimoja astoņus miljonus dienu, turklāt darbaspējīgo mūsu valstī paliek arvien mazāk. Ja 2008.gadā to bija gandrīz 1,12 miljoni, tad 2012.gadā viņu skaits saruka līdz 885 tūkstošiem. Satraucoša tendence ir invaliditātes pieaugums strādājošu personu vidū.Ar pilnu atbildības sajūtu gribu uzsvērt – ir pēdējais laiks nopietni pārskatīt mūsu pieeju ārstēšanai! Novembra pirmajā nedēļā Eiropā atzīmē A2M jeb Access To Medicine nedēļu – latviski to var tulkot kā Zāļu pieejamības nedēļu. Arī mēs varētu to atzīmēt, tostarp izvērtējot, ar kādām zālēm ārstējam savus slimniekus.Latvijā raugās ļoti šauri - cik maksā šī zāļu tablete vai cik maksā šī procedūra, un izvēlas lētāko. Attīstītajās valstīs jau sen rēķina ne tikai tiešos izdevumus, bet arī netiešos. Tas nozīmē, ka svarīgāk kļūst tas, cik ātri cilvēks izveseļojas, kādā līmenī tiek atjaunota viņa veselība un vai tiks novērsta akūtas slimības kļūšana par hronisku.Var teikt, ka pēdējos gados pasaules medicīna ir spējusi sasniegt daudzus panākumus, un tie praktiski vienmēr ir saistīti ar inovatīvo preparātu izstrādi. Tās slimības, kuras vēl nesen uzskatīja par neārstējamām vai grūti ārstējamām, tagad ir iespējams izārstēt. Tas nozīmē, ka pat cilvēkam ar smagu diagnozi ir izredzes atgriezties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Daudzi pētījumi liecina – jo izplatītāka inovatīvo zāļu pielietošana dažādu slimību ārstēšanā, jo valstī ir labāka cilvēku dzīves kvalitāte un ilgums.Atcerēsimies kaut vai šādus piemērus – pateicoties tieši inovatīvo zāļu plašākam pielietojumam, laikā no 1970.gada līdz 2000.gadam mirstība no sirds slimībām Eiropā samazinājās par 45%. Vidējais dzīves mūža ilgums palielinājās no 55 gadiem 1900.gadā līdz 80 gadiem pašlaik. Pateicoties inovatīvajām zālēm, pēdējo 30 gadu laikā pavadīto stacionāros dienu skaits Eiropā samazinājās par 2,2 reizēm (no 24 līdz 11 dienām), bet ASV – par 2,1 reizēm (no 15 līdz 7 dienām). Latvija diemžēl atrodas pēdējās vietās, un tā ir pat tad, ja salīdzinām datus par inovatīvo preparātu pieejamību Baltijas valstīs. Mūsu valstī slimniekiem pieejami tikai seši kompensējami inovatīvie preparāti, bet Lietuvā un Igaunijā – 22. Lai sasniegtu mūsu kaimiņvalstu vidējo līmeni trīs gadu laikā, Latvijai vajadzētu palielināt kopējos izdevumus zāļu kompensācijām no 117 miljoniem uz 158 miljoniem eiro.Mūsdienu Eiropā investīcijas veselībā (arī inovatīvās zālēs) vienmēr tiek saistītas ne tikai ar dzīves kvalitāti, bet arī ar ekonomikas konkurētspēju. Arī Latvijā pienācis pēdējais brīdis parēķināt, cik izmaksā apārstēts, bet līdz galam neizārstēts pacients un kādu pienesumu mūsu cilvēkkapitālā var dot efektīvi, lai arī sākotnēji dārgāk ārstēts cilvēks.Cilvēki ar labu veselību ir stipras ekonomikas pamats!
Sinka: Ārstēt "pa lēto" - tas mums dārgi maksās
Veselības stāvoklis ir viena no cilvēkkapitāla sastāvdaļām. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma, Latvijas iedzīvotāju cilvēkkapitāla "kvalitātes" ziņā ierindojas tikai 21. vietā starp 28 ES valstīm. Uzskatu, ka viens no iemesliem šai situācijai ir vēlme cilvēkus ārstēt "pa lēto", liedzot inovatīvos preparātus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.