Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka Lielbritānijas konservatīvo partijā vienmēr pastāvējuši atšķirīgi grupējumi un viens no tiem stingri uzskata, ka valstij ir jāizstājas no ES, bet Londonai ir jākļūst par vēl spēcīgāku finanšu centru. Tikmēr valsts ārējā ekonomiskā politika jākoncentrē uz Āziju, galvenokārt Ķīnu un Indiju. "Viņi saka, ka ES ir neefektīva," skaidroja Skudra.
"[Londonas mērs Boriss] Džonsons, kurš svētdien paziņoja, ka pirms jūnijā gaidāmā referenduma atbalstīs balsojumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES, sacīja, ka viņu motivē rūpes par nodokļu maksātāju naudu, jo Lielbritānija ir neto maksātāja - vairāk maksā, nekā saņem," sacīja profesors.
Skudra arī norādīja, ka Džonsons savā uzrunā pieminējis novājināto ES robežkontroli, ko savā ziņā varētu attiecināt arī uz imigrantu pieplūdumu no Centrālās un Austrumeiropas. Tomēr Džonsons skaidri to neesot gan norādījis, pauda Skudra.
Viņš arī atgādināja par medija "CNN" veikto aptauju, kuras dati liecinot, ka pašlaik 33% Lielbritānijas iedzīvotāju atbalstītu valsts izstāšanos no ES, 48% esot par palikšanu, savukārt 19% vēl nezinot savu atbildi. "Anglijā ir 53 miljoni vēlētāju, Skotijā tie ir pieci miljoni vēlētāju. Skaidrs, ka viss izšķirsies tieši Anglijā," viņš sacīja, piebilstot, ka referenduma rezultātu pašlaik gan esot pāragri prognozēt.
Skudra arī norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES tikai radīšot ilūzijas par it kā iegūto suverenitāti.
Kā ziņots, pēc smagām sarunām ES dalībvalstu līderi piektdien beidzot panākuši vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona pieprasītajām bloka reformām.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers galīgo vienošanās variantu dalībvalstu līderiem nodeva darba vakariņu laikā.
Neilgi pēc tam Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tviterī pavēstīja, ka vienošanās ir noslēgta, ko mirkli vēlāk tviterī apstiprināja arī Tusks, piebilstot, ka vienošanās saņēmusi vienbalsīgu atbalstu.
Vienošanās rosina cerības, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt jau 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.
Apvienotā Karaliste izcīnījusi arī tiesības īstenot ārkārtas pasākumus Londonas finanšu sektora aizsardzībai.