Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) prognozē, ka šogad atšķirības starp siltumenerģijas augstākajiem un zemākajiem tarifiem pakāpeniski mazināsies. Turklāt tarifu izmaiņas notiks divos virzienos - zemākie tarifi vairumā gadījumu tiks paaugstināti, jo tie vairs nesedz izmaksas, savukārt augstākie tarifi tiks samazināti, jo notiek nozīmīgi pilsētu siltumsistēmu optimizācijas pasākumi, piemēram, Liepājā. Zemāki tarifi 2013. gadā gaidāmi arī Rēzeknē, Jūrmalā un citviet.
Izskatīšanā četri tarifu projekti
Latvijā patlaban darbojas vairāk nekā 60 centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, kuriem pēc piegādātā apjoma ir jāapstiprina tarifi SPRK. Patlaban SPRK izskatīšanā ir četri tarifu projekti, kurus apstiprinot, tiks atcelti attiecīgie savulaik pašvaldību regulatoru noteiktie tarifi.
Līdzšinējā siltumenerģijas tarifu projektu izvērtēšanas prakse liecina, ka SPRK vienmēr ir panākusi plānoto izmaksu samazinājumu. Piemēram, 2012. Gada oktobra sākumā apstiprinātajam siltumenerģijas tarifam Liepājā, regulatora apstiprinātais tarifs paredz samazinājumu par 13%.
Tarifi pilsētās vēl būtiski atšķiras
Iedzīvotāji bieži jautā, kāpēc pilsētās, kurās tiek izmantots vienāds kurināmais, ir tik dažādi tarifi. Piemēram, Mālpilī un Siguldā, kas pamatā siltuma ražošanai izmanto šķeldu, tarifs attiecīgi ir 30 LVL/MWh un 46 LVL/MWh. Savukārt Aizkrauklē un Rēzeknē, kas siltuma ražošanai izmanto gāzi, tarifs ir atiecīgi 42 un 56 LVL/MWh.
Svarīgi zināt, ka katrā apdzīvotajā vietā ir atšķirīgi apstākļi – ir dažādas siltumapgādes sistēmas, kas atšķiras pēc lieluma, apjoma un tehniskā stāvokļa. Tāpat atšķirības nosaka apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās īpatnības, kā arī dažādie vēsturiski izvēlētie risinājumi centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSS) darbības ieviešanai un nodrošināšanai. Ļoti nozīmīgs faktors, kas būtiski ietekmē siltumapgādes izmaksas, ir siltumslodzes blīvums, t.i., siltumenerģijas patēriņa attiecība pret siltumapgādes sistēmas aptvertās teritorijas lielumu. Tāpat ļoti nozīmīgs faktors ir CSS jaudas atbilstība pieprasītajai slodzei. Šajā aspektā joprojām atsevišķās pilsētās CSS vēl nav pietiekami optimizētas, un atsevišķi ekspluatējamie elementi joprojām pēc jaudas atbilst pat 1,5 – 2 reizes lielākam pieprasījumam. Piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā CSS savulaik bija būvētas daudz lielākam siltumenerģijas patēriņam, un šajās pilsētās optimizācijas process vēl turpinās.
Svarīgs patēriņa blīvums
Analizējot Mālpils un Siguldas tarifus, jāņem vērā, ka Siguldā siltumenerģijas ražošanā neizmanto tikai šķeldu, bet arī gāzi. Siguldā ir arī sarežģīta konfigurācija CSS darbībai. Savukārt Mālpilī ir ļoti izdevīga, koncentrēta apbūve, īsi siltumtīkli, siltumavots tuvu optimālajai slodzei, kas nosaka zemākus tarifus nekā Siguldā. Taču jāpiebilst, ka Mālpilī esošais tarifs vairs nesedz izmaksas, un ir saņemta informācija, ka tiek gatavots jauns tarifu projekts.
Savukārt Aizkrauklē un Rēzeknē galvenie tarifu atšķirības noteicošie faktori ir pilsētu konfigurācija un patēriņa blīvums. Aizkraukle ir viena no ideālākajām pilsētām no CSS viedokļa – pilsētā apbūve koncentrēta, blīvi, viendabīgi daudzdzīvokļu ēku masīvi, tādēļ arī ir ļoti īsi tīkli, kā arī nav bijušas nozīmīgas patēriņa izmaiņas. Rēzeknē ir zemāks slodzes blīvums, gari un mazāk noslogoti tīkli. Arī Rēzeknē ir uzsākti optimizācijas pasākumi, un komersants ir informējis, ka tiek gatavots jauns tarifu projekts ar pazeminājumu.
Jāpiebilst, ka kurināmā izmaksas var atšķirties arī tajos gadījumos, ja tiek izmantots viens kurināmā veids. Ja siltumenerģijas ražošanā tiek izmantota dabasgāze, tarifi ir identiski tiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgi pēc patēriņa. Savukārt, ja tiek izmantoti citi kurināmā veidi, to cenu nosaka iepirkuma rezultāti, kas var atšķirties.
Augstākas kurināmā izmaksas gan ne vienmēr nozīmē arī augstākus tarifus. Siltumenerģijas ražotājam ar augstākām kurināmā izmaksām tarifi var būt zemāki, ja ir siltumapgādes sistēmai „ērta” pilsētas konfigurācija, līdz ar to maksimāls patēriņa blīvums un citi priekšnoteikumi, kas nodrošina optimālu CSS darbību.
