Sprūds: Latvijai priekšā grūta izvēle par palīdzību Francijai

"Principā var rasties zināma dilemma Latvijai. Francijā lielākais vairākums sabiedrības ir par to, ka uz Sīriju jāsūta sauszemes karaspēks, ir apziņa par to, ka ar gaisa triecieniem vien Islāma valsti iznīcināt nebūs iespējams. Noteikti tiks lūgta palīdzība iesaistīties gaisa triecienos, un nevar izslēgt, ka Francija lūgs sauszemes operācijās iesaistīties arī Eiropas valstu armiju, tai skaitā Latviju," vērtēja Sprūds.Viņš atzina, ka palīdzība ES līguma 42-7.panta ietvaros ir "stiepts jēdziens" un automātiski nav jāpieņem, ka tā būs militāra palīdzība. Tomēr rodas arī jautājums par solidaritāti kopumā.Latvijai, viņaprāt, jādomā, kad sakām "nē" un kad "jā". Ja sakām "nē" šajā gadījumā, bet pārējās valstis saka "jā", tad būtu riski nākotnē, kad Latvija prasītu atbalstu.Pēc Sprūda domām, notiek arī spēle citā līmenī - Francija netiešā veidā paziņojusi, ka tad, ja neiedarbina smagos resurus, tad vismaz iedarbina tos, kas attiecas uz fiskālās disciplīnas neievērošanu. Proti, tā var vairāk tērēt fiansiālos resursus drošības jautājumam, miltāriem izdevumiem.Kā vērtēja Sprūds, NATO 5.panta iedarbināšana nebūtu adekvāta, jo teorētiski var nonākt pie situācijas, ka pēc katra terora akta nāktos runāt par 5.panta iedarbināšanu. Turklāt Parīzei būtu jāparāda, ka tā prasa palīdzību no Vašingtonas, un tas nav populāri Francijā.Eiropas struktūrās atbilstošāka būtu solidaritātes klauzula, bet tas prasītu iesaistīt Eirpas institūcijas. Tāpēc izvēle krita par labu aizsardzības klauzulai, kas vairāk ir starpvaldību klauzula, kur Francija var vairāk īstenot savas intereses.Kā ziņots, Francija otrdien lūgusi pārējās ES dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar Islāma valsti Sīrijā un Irākā. Francija atsaucās uz ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.