Runājot par mūsu valsts mērķi, Sprūdžs norādīja: "5,7% līdz 7% IKP pieaugums gadā ilgtermiņā vismaz desmit gadus pēc kārtas, vai, skatoties tipisko ekonomisko ciklu, - septiņus gadus pēc kārtas. Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, ja gribam tiekties uz Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni."
"Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, un vairāk jāmēģina izdomāt, kā šo mērķi īstenot, nevis gaidīt, cik šogad sanāks. Mēs esam tajā IKP līmenī uz iedzīvotāju, kur esam. Ja nebūs šo ciparu, nedabūsim Eiropas vidējo dzīves līmeni, ko visi Latvijā noteikti gribam, vai vēlams - pat uz augšu no vidējā līmeņa. Cipariem tādiem jābūt, ir jāatrod veidi, kā tādus radīt," teica Sprūdžs.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze atzīmēja, ka pie šādiem izaugsmes rādītājiem ir jābūt valsts budžeta pārpalikumam.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) piebilda, ka ir jābūt valsts budžeta pārpalikumam un būtu vēlams arī tekošā konta pārpalikums vai tuvu tam.
Finanšu ministrs arī prognozēja, ka Latvijā šogad ne reizi vien revidēsim uz augšu savas IKP izaugsmes prognozes.