Straujuma atzīst, ka negribētu to nosaukt par līdzekļu šķērdēšanu, jo lietas, kam ministrijas tērējušas prezidentūras organizēšanai piešķirtos līdzekļus, bijušas tā vai citādi saistītas ar prezidentūru.
"Varbūt tas neiegāja konkrētā formulējumā, bet nauda netika apēsta kūkās. Nauda tika izlietota, piemēram, datoru iegādei vai citās lietās, kas prezidentūrai ir nepieciešamas," viņa paskaidroja.
Vienlaikus gan ministriju atbildīgajām amatpersonām būtu rūpīgi jāseko līdzi līdzekļu izlietojumam un jāuzņemas atbildība par to.
Premjerministre arī uzskata, ka Latvijai gaidāmā prezidentūra nebūs vienkārša, jo ir jauna valdība, jauna Saeima, kā arī jauns Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sastāvs.
Jau ziņots, ka, veicot revīziju par 2013.gada valsts budžeta pārskatu, Valsts kontrole secinājusi, ka valsts budžeta iestādes 2013.gadā prezidentūras nodrošināšanai ES Padomē piešķirto finansējumu vismaz 276 546 eiro apmērā izlietojušas prettiesiski un pret labas pārvaldības, ekonomikas un efektivitātes principiem.
Revīziju rezultāti liecina, ka par šiem līdzekļiem ir finansēti ar prezidentūru nesaistīti izdevumi. Kopumā pārkāpumi ir konstatēti deviņos no 14 resoriem, turklāt dažos no tiem neatbilstoši veikti izdevumi sasnieguši 33% no kopējā finansējuma.