Strautiņš: Eksporta glāze pustukšpilna

Graudi izskaidro precīzi 100% no eksporta krituma gada griezumā. Kā jau varēja gaidīt, gada griezumā joprojām lieli mīnusi arī metālu eksportā, taču Liepājas metalurga slēgšanas radīto iztrūkumu kopējā izlaidē mūsu rūpniecība jau ir kompensējusi. Tātad šis ir izcils piemērs situācijai, kurā glāzi var saukt gan pa pusei pilnu, gan pa pusei tukšu.Turklāt veidojas arvien optimistiskāka 2014.gada eksporta prognožu aina, gan pateicoties ārējā pieprasījuma dinamikai, gan investīciju projektiem Latvijā. Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma dati nu jau ir pieejami arī par sekojošajiem diviem mēnešiem - decembri un janvāri. Tie norāda uz pārliecinošu gan ražošanas, gan patēriņa kāpumu mūsu galvenajā tirgū.Krievijā izaugsme joprojām ir spēcīgāka nekā Eiropā, bet nav sagaidāms, ka temps varētu būtiski uzlaboties, ir bažas par stagnāciju. Par laimi, mūsu eksports uz šo valsti nav diez cik "jūtīgs" pret ekonomikas cikliskumu, tur lielāka loma ir patēriņa precēm, jo īpaši pārtikai. Salīdzinot ar laiku pēc Krievijas finanšu krīzes, ap 2000.gadu, šīs valsts īpatsvars mūsu preču eksportā nu jau apmēram trīskāršojies, tāpēc tur notiekošajam jāpievērš pastiprināta uzmanība.Šogad ir gaidāms liels investīciju kāpums, gan tāpēc, ka jaudu noslodzes tuvojas kritiskiem līmeņiem, gan tāpēc, ka tiks īstenots liels skaits ES fondu atbalstītu projektu. Investīciju cikls rūpniecībā ir izteikti pielāgojies fondu apgūšanas ciklam, tāpēc projekti tiek gan atlikti, gan pasteidzināti. Lai arī var diskutēt, cik lielā mērā uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaides lielajiem projektiem ir valsts atteikšanās no nodokļu ieņēmumiem, lai notiktu tas, kas notiktu jebkurā gadījumā, uzņēmumu pielāgošanās pieteikumu iesniegšanas termiņiem arī var veicināt investīciju apjomu kāpumu tieši 2014.gadā.Līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā, arī eksportā šogad attīstības spēcīgākais virzītājs bijis viss, kas ir saistīts ar ēšanu, mazākā mērā ar dzeršanu. Mūsu vaina citu tautu nodzirdīšanā ir dalīta, jo milzīgos dzērienu eksporta skaitļus lielā mērā griež loģistikas bizness. Turpretim ēdamo lietu eksports nepārprotami pamatā saistīts ar vietējo ražošanu. Ne visās pozīcijās bijusi izaugsme, jau minēto graudu un arī rapša eksports novembrī bijis pat vairākkārt mazāks nekā gadu iepriekš. 2012.gada novembrī bija visu laiku lielākais graudu eksporta mēneša apjoms jeb 75,7 miljoni latu, pērn tikai 21,6 miljoni. Taču graudu ražotāji ir labi pielāgojušies svārstīgam apgrozījumam, daži desmiti lielo saimniecību, uz kurām attiecas ietekmes lauvas tiesa, labi spēj to amortizēt.Savukārt jomās, kuru liktenis skar lielāku skaitu cilvēku, eksporta sekmes ir labas vai pat lieliskas. Zivju un citu jūras produktu eksports pirmo reizi pārsniedza 10 miljonus latu. Jāpiebilst gan, ka te ir runa par neapstrādātajiem produktiem. Taču arī gaļas un zivju izstrādājumu, tātad galvenokārt zivju konservu eksports sasniedza augstāko līmeni un bija tikai nedaudz zem 10 miljonu atzīmes. Līdz šim lielāko mēneša apjomu, gandrīz sešus miljonus latu, sasniedzis arī graudu un miltu izstrādājumu, tātad galvenokārt dažādu cepumu un radniecīgu produktu eksports. Lielākais nozares uzņēmums, SIA Adugs no Līvāniem pieteicies UIN atlaidei saistībā ar 4,3 miljonu latu investīciju projektu, tātad gaidām vēl krietnākus eksporta skaitļus nākotnē.Tradicionāli stabils ir kokapstrādes devums, koksnes eksports bija trīs mēnešus noturējies virs 100 miljoniem latu, novembrī noslīdēja drusku zem šī sliekšņa. Taču kāpums gada griezumā joprojām 9,6%. Bažas par notikumiem sekojošajos mēnešos rada siltās ziemas iespaids uz izejvielu plūsmu.Vārdi par pustukšo un puspilno glāzi labi raksturo situāciju arī ar metālu saistītajās nozarēs. Ja metālu ražošanā krīze turpinās, tad turpretim metālapstrāde nepārprotami gūst labumu no izaugsmes atsākšanās Eiropā. Rekordlīmenis gan ražošanā, gan eksportā novembrī bija dzelzs izstrādājumiem, eksports gada griezumā kāpis pat par 41%, ļoti cienījami tik lielai nozarei. Normāli būtu jāpriecājas par strauju elektropreču un elektronikas eksporta kāpumu par 10,5%, taču arī šajā pozīcijā ārējās tirdzniecības statistiku veido gan ražošana, gan loģistika, tāpēc tā pati par sevi vēl neko nepierāda. Taču nav šaubu, ka attiecīgo preču ražošana aug strauji. Elektronikas nozares eksporta apgrozījums it kā gan audzis tikai par 3,1%, saskaņā ar rūpniecības apgrozījuma datiem, taču nav šaubu, ka pieaugums par 95.8% iekšējā tirgū faktiski ir netiešs eksports. Tātad, ja no nu jau vairāk nekā 70 miljonu vērtā elektronikas un elektrotehnikas eksporta vairāk nekā puse ir citur ražotais, pieaugumu turpretim pamatā varētu būt nodrošinājušas vietējas izcelsmes preces.