Strautiņš: Šis gads Latvijā aizritēs globālās deflācijas zīmē

Šodien CSP paziņoja, ka cenas janvārī bijušas par 0,3% zemākas nekā pirms gada, mēneša laikā samazinoties par 0,6%. Vēl daudz ūdeņiem jāaiztek līdz nākamajai gadu mijai, taču nav redzami spēki, kuri varētu likt inflācijai pārliecinoši atgriezties līdz vasarai. Šī gada sākumā globālā mērogā ļoti spēcīgi ir strādājuši inflāciju pazeminoši faktori - gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē. Pērno gadu naftas cenas sāka zemā punktā, bet pirmajā pusgadā kopumā līkne bija izteikti augšupejoša. Iepriekšējās nedēļas laikā naftas cenas drusku atguvās pēc krasās lejupslīdes šī gada janvārī, bet šonedēļ atkal ir krasi samazinājušās. Ja pērn mazāk maksājām par transporta degvielām (benzīns un dīzeļdegviela), tad šis gads sācies arī ar mājokļos patērētās enerģijas deflāciju, ko pērn nepieļāva elektrības tirgus liberalizācija. Te naftas cenu kritums darbojas ar aizturi, bet šobrīd jau ir faktiski neizbēgami, ka apkures cenu kritums dabasgāzes "zonā" iestiepsies arī nākamajā apkures sezonā. Atšķirībā no pērnā gada, elektrības cenu ietekme šogad būs negatīva, janvārī elektrības cenas patērētājiem bija par 1,8% zemākas nekā pirms gada. Kopumā mājokļos patērētā enerģija kļuvusi par 6,4% lētāka. Pamazām samazinās arī īres izmaksas, atspoguļojot demogrāfiskās tendences. Viens no interesantākajiem pēdējā mēneša jaunumiem ir straujš graudu cenu kritums. Vēl gada mijā kviešu cena Parīzes biržā bija ap 175 eiro par tonnu, šodien tā noslīdēja zem 150 eiro. Tik zemas cenas nav bijušas kopš 2010.gada sākuma. Tas var pazemināt ne tikai maizes un citu graudu izstrādājumu, bet arī lopkopības produktu cenas. Tā nav patīkama ziņa mūsu zemkopjiem, bez šaubām. Taču zemās degvielas cenas un pieaugošie ražošanas mērogi samazina ražošanas izmaksas. Pērnā gada rezultāti rāda, ka efektīvākajām saimniecībām ir liela rentabilitātes rezerve. Pārtikas cenas veikalos gada griezumā Latvijā nav augušas kopš 2014.gada vasaras. Janvārī tās gada griezumā samazinājās par 0,8%. Ir ļoti ticami, ka pārtikas deflācija turpināsies visu gadu. Runājot par pieprasījuma puses ietekmi uz cenām, arī šeit globālā kopaina ir visaptverošs vēsums vai vismaz remdenums. Decembra rūpniecības izlaides dati bija slikti ASV un pat ļoti slikti ES, bažas rada arī pakalpojumu sektora noskaņojuma indeksi. Patērētāju noskaņojuma un darba tirgus dati joprojām ir drīzāk iepriecinoši, bet vēl ir diezgan tālu līdz nozīmīgai inflāciju palielinošai ietekmei. Deflācijas atgriešanās Latvijā vēl neliecina par krīzi mūsu ekonomikā. Pakalpojumu cenas turpina augt noturīgā ātrumā, janvārī par 2,1%, atspoguļojot algu pieaugumu. Pakalpojumu cenu inflācija stabilizējusies. Acīmredzot uzņēmumi spēj algu izmaksu kāpumu kompensēt ar pieaugošu darbības apjomu. Cenu samazināšanos pie mums nosaka salīdzinoši lielā enerģijas, citu izejvielu un starptautiski tirgojamo pārtikas produktu ietekme uz patēriņa grozu. Inflācija eirozonā un ASV ir ļoti maza, bet tomēr pozitīva. Šī gada vidējā patēriņa cenu inflācija Latvijā gandrīz noteikti būs pozitīva, bet ir diezgan ticami, ka tā būs zem 1%.