Atšķirība it kā vēl ir, bet būtu jāuzmanās ar apgalvojumiem, ka valsts maksā vairāk nekā privātais sektors, un tas ir kaut kādā ziņā nepareizi. Pirmkārt, privātā sektora algu novērtējumā kļūda noteikti ir lielāka. Otrkārt, nav šaubu, ka sabiedriskais sektors caurmērā maksā mazāk par amatiem ar salīdzināmu kvalifikāciju. Liela daļa darbavietu "kroņa maizē"ir tādas, kurās nepieciešama augstākā izglītība. Nav sagaidāms, ka algu pieaugums varētu nozīmīgi bremzēties. Igaunijā šis mirklis tiek gaidīts jau vairākus gadus, bet kā nepienāk, tā nepienāk. Mūsu kaimiņvalsts ekonomika atkal ir uz recesijas robežas, bet darba algu līmenis iet uz augšu rūkdams. Darba samaksas kāpums tiek finansēts, algu daļai sabiedrības kopējo ienākumu struktūrā tuvojoties ES vidējam rādītājam. Tas notiek arī Latvijā, bet mums vēl ir garāks ceļš ejams, līdz ar to lielāka rezerve "neilgtspējīgam" algu kāpumam. Uzņēmēju vidē pieaug satraukums par to, ka algas aug straujāk par darba ražīgumu. Bažas nav bez pamata. Vēl nav pat īsti sācies nākamais kreditēšanas augšupejas cikls, bet darba tirgus jau ir stipri iesilis. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfeļa pieaugumam būs ļoti patīkamas sekas, tas paātrinās algu un darbavietu skaita kāpumu. Taču tas saasinās konkurētspējas problēmas daudziem eksporta uzņēmumiem.Ļoti straujo algu kāpumu 2006.-2008.gadā min kā sliktu piemēru. Tad konkurētspēja tiešām pasliktinājās, bet algu tīģerlēciens bija sācies no tik zema punkta, ka pat cikla beigās konkurētspēja vēl bija diezgan laba, eksports turpināja pieaugt līdz pat lielās pasaules finanšu krīzes sākumam. Pēc ļoti mērenas algu korekcijas eksporta sektorā tā uzplaukums atkal strauji atsākās brīdī, kad daudzmaz stabilizējās pasaules ekonomika. Nākamais kredītu augšupejas cikls iestiepsies nākamajā desmitgadē, un tā "brieduma" fāzē algu līmenis jau būs daudz augstāks. Nav šaubu, ka arī ražīgums būs pieaudzis. Taču konkurētspējas zuduma riski vienalga būs daudz lielāki. Uz to var paskatīties arī no pozitīvās puses. Nav šaubu, ka mijiedarbība starp algu un ražīgumu darbojas abos virzienos. Algu kāpums mudina uzņēmumus efektīvāk izlietot darbinieku laiku. Ja kaut kas ir ļoti lēts, to parasti netaupa. Tāpēc neskumsim par algu pieaugumu. Tas ir patīkams un var veicināt attīstību, ja vien nepārsniedz saprāta robežas.
Strautiņš: Zāles lēnam ražīguma kāpumam var būt saldas
Algu pieauguma temps šogad kopumā ir bijis labs, un 3.ceturksnī tas bija vēl nedaudz labāks. Šajā laikā vidējās bruto algas Latvijā bija par 7,3% augstākas nekā pirms gada. Algas privātajā sektorā, kas precīzāk atspoguļo darba tirgus temperatūru, bija pieaugušas par 8,3%. Starpība starp algām sabiedriskajā un privātajā sektorā samazinājās, tās bija attiecīgi 863 un 811 eiro.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.