Pagaidām maz zināms par to, vai depresija mēdz piemeklēt mūsu mīļdzīvniekus, piemēram, suņus, kaķus, trušus, jūrascūciņas. Sajūtu līmenis, kurā dzīvnieks var justies depresīvs, ir diskutabls jautājums, un par to strīdas gan zinātnieki, gan dzīvnieku īpašnieki. Tā daudzi suņu īpašnieki ir novērojuši, ka reizēm kompanjons izskatās bēdīgs un neuzvedas kā parasti, it īpaši, kad dzīvnieks kļuvis vecāks.
Mana pārliecība - suns jūt gan prieku, gan bēdas, gan simpātijas un antipātijas, gan naidu. Arī suņiem, tāpat kā cilvēkiem, mēdz būt labās dienas un ne tik labas, kad skaidri redzams - dzīvniekam ir slikts garastāvoklis.
Es trīs gadus studēju veterināro homeopātiju, kurā ļoti svarīgi izpētīt dzīvnieku rakstura iezīmes. Konsultāciju laikā bieži novēroju, ka suņi ļoti pārdzīvo dažādas pārmaiņas savā ierastajā ikdienas dzīvē. Piemēram, sunim var sākties depresija pēc sava kompanjona nāves (tas var būt gan saimnieks, gan otrs dzīvnieks) vai ja mīļotais saimnieks aizbraucis uz ilgu laiku, atstājot viņu pie radiniekiem, draugiem vai patversmē.
Pazīmes, pēc kurām var spriest, ka dzīvnieks piedzīvo kaut ko līdzīgu depresijai, ir ļoti līdzīgas tām, ko piedzīvojam mēs paši. Depresijā nonācis suns zaudē aktivitāti, negrib rotaļāties, nevēlas doties ierastajās pastaigās pa mežu, izskatās nomākts, vairāk nekā parasti guļ, izvairās no saskarsmes ar cilvēkiem vai kļūst īgns, viegli aizkaitināms.
Bieži dzīvnieku īpašnieki pamana, ka suns vairs nepriecājas par lietām, kuras viņam iepriekš ļoti patikušas, nereaģē uz aicinājumu paspēlēties ar iemīļoto rotaļlietu, nesagaida pie durvīm, saimniekam pārnākot mājās no darba utt.
Dzīvnieka noskaņojumu parāda arī suņa aste - priecājoties suns aktīvi kulsta asti. Pat tie suņi, kuriem astes ir kupētas (nogrieztas), arī kustina palikušo spurgaliņu. Par depresiju var liecināt pastaigas laikā nolaista dzīvnieka aste.
Interesanti, ka tāpat kā cilvēkam arī suņiem depresija ietekmē ēstgribu - vieni pārstāj ēst, bet citi ēd un ēd. Tā dzīvnieks pats sev palīdz tikt galā ar emocionālo stresu.
Ja suns ir nomākts, padomājiet, kas pēdējā laikā ir mainījies jūsu ikdienā, varbūt ir kāds notikums, kurš suni satraucis, «sabojājis» viņam garastāvokli. Varbūt suns gluži vienkārši jūtas vientuļš, jo visu dienu mājās tiek atstāts viens?
Taču jābūt ļoti uzmanīgiem. Visi iepriekšminētie simptomi tikpat labi var norādīt uz kādu nopietnāku saslimšanu! Patiesībā ļoti bieži suņa depresīvais stāvoklis saistīts ar kādu klīnisku saslimšanu. Lai izslēgtu šo iespējamību, vispirms dodieties pie sava veterinārārsta, kurš pilnībā izmeklēs dzīvnieku.
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste
pilnīgs lopmīļu murgs