Valda tiesiskā nenoteiktība. Uz to, ka tiesas procesi Latvijā ir pārāk ilgi, mums neskaitāmas reizes norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Kā to risināt, man skaidras receptes nav. Zinu, ka Tieslietu padome kopā Tieslietu ministriju mēģina problēmu risināt, bet vismaz šobrīd no tiem iesniegumiem, ko mēs saņemam, redzam, ka kritiskā robeža jau ir pārsniegta.Kādi ir galvenie iemesli?Lieta ir pieņemta tiesas lietvedībā, bet tiesa vēl nav nozīmējusi sēdi, līdz ar to process ilgu laiku ir iesaldēts. Bieži nākas secināt, ka šādai tiesu rīcībai nav pietiekami pamatota iemesla. Esam konstatējuši vairākas lietas, kur tiesas sēde netiek nozīmēta ilgstoši, atsevišķos gadījumos pat gadu un ilgāk. Problēma ir arī tā, ka kasācijas instances bieži atgriež lietu atpakaļ apelācijas instancē, un tad atkal ilgstoši netiek nozīmēti tiesas laiki.Kas ir šīs nevarības pamatā?Tas zināmā mērā ir saistīts ar kapacitāti. Materiālu kļūst vairāk, bet tiesu kapacitāte netiek palielināta. Tā valstij nav prioritāte. Ir jūtami kaut kādi nelieli uzlabojumi saistībā ar digitalizēšanu, tiek organizētas videokonferences, piemēram, lai lieciniekiem nebūtu jāmēro tāls ceļš. Tomēr tas nedarbojas efektīvi.Ar kapacitāti jūs domājat naudas trūkumu?Tie ir tiesas sēžu sekretāri, tiesnešu palīgi un citi darbinieki. Viņi visi pirmām kārtām ir ļoti neadekvāti zemu atalgoti. Viņi dara tehnisko darbu, kas ir ļoti būtisks atspaids tiesnesim. Tāpat ir jāskatās, kas ir ar tiesnešu sastāvu. Valsts bieži zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesas gadījumos. Mums tiek pārmests, ka kapacitātes trūkums nedrīkst būt par iemeslu tam, lai tiesas procesi nenotiktu saprātīgos termiņos. Kaut gan šādus pārmetumus saņemam jau gadiem, reālas rīcībpolitikas tiesu kapacitātes uzlabošanai nav. Notiek tāda saskaitāmo pārbīdīšana, bet no tā jau nekas nemainās.Kāpēc Latvija neņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas aizrādījumus? Vai tie nav pietiekami konkrēti?Viņi pasaka ļoti skaidri, bet Latvijai nav politiskās gribas. Brīžam ir sajūta, ka politiķi ir aizrāvušies paši ar sevi un saviem reitingiem, bet reāli sistēmiski pieiet kaut kādiem uzlabojumiem neviens nemēģina. Tas ir atstāts Tieslietu padomes un pašu tiesnešu ziņā.Izskanējis arī viedoklis par to, ka, iespējams, tiesas tiek vilcinātas, jo atsevišķas personas ir ieinteresētas. Cik sistēma ir atvērta iespējamiem korumpētības momentiem?Jāpagaida, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) beigsies vadoņu problemātika, tad jautājumu būtu labāk uzdot šajā iestādē. Patlaban gan KNAB atrodas smagnējā situācijā. Tam ir pievērsta milzu uzmanība, un uzskatu, ka šī iestāde patlaban nestrādā pilnvērtīgi vismaz vadības līmenī.Visu interviju ar tiesībsargu Juri Jansonu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 16.aprīlī!
Tiesībsargs par nepilnībām tiesu sistēmā: Kritiskā robeža jau ir pārsniegta
Par ilgajām tiesvedībām un nepilnībām tiesu sistēmā ar tiesībsargu Juri Jansonu sarunājas Aļona Zandere.Ilgā tiesāšanās pat par sīkumiem cilvēkus izolē no normālas dzīves. Kā jūs vērtējat, vai tam ir kāds pamatots attaisnojums?Ja runa ir par aizdomās turamo vai apsūdzēto, situācija ir diezgan kritiska.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.