Saeimā jau tapis arī priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas paredzētu aizliegt politisko partiju apmaksātu aģitāciju, turklāt pēc būtības šo ideju atbalsta arī jaunievēlētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), vēstīja BNS.
Tiesa gan pašreizējais LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kā arī Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors vērsuši uzmanību uz to, ka nav skaidrības, kā tiks kompensēti mediju ieņēmumi no politiskajām reklāmām.
"Es domāju, ka noteikti šis reklāmas aizliegums sabiedriskajos medijos ir pamatots, jo, godīgi sakot, es domāju, ka tas ir nožēlojami, ka medijiem ir jāpārtiek no partiju priekšvēlēšanu reklāmu ziedojumiem," pauda R. Tjarve.
Viņš uzskata, ka vienkārši jādzīvo saimnieciskāk un jātērē nauda tur, kur tiešām tā ir nepieciešama. "Pašā pamatā ir vienkārši absurdi, ka sabiedriskajam medijam ir jābūt atkarīgam jau pēc definīcijas no partiju reklāmas naudas, kas ir smadzeņu skalošanas nauda. Rēķināt vēl budžetā šo naudu un dīdīties par to, lai tā būtu, tas ir pazemojoši un nožēlojami," uzskata R. Tjarve.
Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) lektore Ilze Šulmane skaidro, ka "tīri filozofiski" doma ir pareiza, jo ir nepieciešams domāt par to, kā sabiedriskos medijus atbrīvot no reklāmas, piešķirot lielāku finansējumu un ieviešot abonentmaksas. Tomēr viņa pieļauj, ka lēmums šobrīd ir priekšlaicīgs, jo neesot sakārtotas attiecības starp visiem nacionālajiem kanāliem. "Kas notiks, ja komercmediji reklamēsies uz nebēdu un sabiedriskais medijs būs atkal bezzobains?" pauda I. Šulmane.
Tai pat laikā piektdien NEPLP rīkotajā diskusijā par politisko partiju apmaksātās aģitācijas atcelšanu sabiedriskajos medijos, padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants aicināja iepazīties ar regulējumu par politisko aģitāciju medijos citās valstīs un neizdomāt riteni no jauna, ziņoja BNS.
"Ir jau gatavi modeļi. Kāpēc gribam izgudrot Latvijas divriteni?" A. Dimants jautāja diskusijas laikā. Viņš minēja Vācijas piemēru, kur komerciālajām raidorganizācijām ir pienākums piedāvāt raidlaiku politiskajām partijām vēlēšanu laikā, atlīdzinot politiskās reklāmas apraides izmaksas.
Savukārt Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika diskusijā sabiedrisko mediju vadītājiem pārmeta deķa vilkšanu katram uz savu pusi, jo tie diskusijā uzsvēra, ka medijiem tas nozīmēs ieņēmumu samazināšanos, kam pašlaik neredz kompensācijas mehānismu.
"Pirmais jautājums bija par demokrātijas kvalitāti, kādu gribētu redzēt politisko dzīvi. Vai mēs varam beigt raut to deķi katrs uz savu pusi? Bažas, kas tiek paustas, ka mums kaut ko atņems, izklausās pēc Latgales iedzīvotāju sūdzībām, kuriem neļauj braukt pāri robežai. Mēs tomēr runājam par vērtībām," sacīja I. Voika.
Voika, kā arī sabiedriskās politikas centra Providus pārstāve Iveta Kažoka teica, ka Latvijā sabiedrība ir gatava atteikties no partiju apmaksātajām politiskajām reklāmām radio un televīzijā, par ko pirmās runas sākās pirms 12 gadiem.
"Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret politisko reklāmu. Kad lūdz raksturot, tad 40 procenti min, ka reklāma televīzijā ļauj bagātām partijām gūt labākus rezultātus vēlēšanās. Ja mēs modelējam situāciju, tad secinām, ka no tā mūsu informatīvā vide neciestu," paskaidroja I. Kažoka.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis Alvis Vilks norādīja, ka ar reklāmu radio un televīzijā var iegūt to vēlētāju balsis, kuri lemj pēdējā brīdī, par ko balsot.
"Aizliegums vai mēģinājumi samazināt politiskās reklāmas izvietošanu televīzijā un radio varētu samazināt partiju tēriņus, atkarību no partiju lielajiem sponsoriem, kuri var izvirzīt savus nosacījumus. Zaudētāji var būt visa sabiedrība," minēja A. Vilks.