Janvārī Eiropas Komisija pieprasīja Malev atdot 343,5 miljonus eiro, ko Ungārijas valdība ieguldīja nacionālajā aviokompānijā 2007. un 2010. gadā. Eiropas Komisija Ungārijas valdības mēginājumus glābt bankrota priekšā stāvošo nacionālo aviokompāniju nosauca par nelikumīgiem, kas ierobežojot brīvo konkurenci. Un Malev vairs nav.
Kāpēc mums ir svarīgs šis skumjais stāsts? Malev iepriekš vadīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Nesen man bija saruna ar viņu, un būtiska Martina Gausa atziņa ir, ka airBaltic attīstību šodien visvairāk apgrūtina privātā investora trūkums, jo valsts kā akcionāra ieguldījumu attīstībā ES var uzskatīt par neatļautu atbalstu gluži kā Malev gadījumā.
Savukārt aizvakar preses konferencē Farnboro lidostā Lielbritānijā Martins Gauss skaļi paziņoja, ka airBaltic ir izvēlējusies jaunās lidmašīnas. Tās iegādāsies no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier. Pirmā lidmašīna tiks piegādāta 2015. gadā, bet līdz 2017. gadam tiks piegādātas desmit lidmašīnas, kuru ražotāja cena ir 1,57 miljardi ASV dolāru jeb 863,5 miljoni latu. Darījums būs konfidenciāls, bet airBaltic valdes loceklis Vitolds Jakovļevs biznesa portālam Nozare.lv ir atzinis, ka darījuma summa būs mazāka.
Taču tā tik un tā būs liela. Pašlaik airBaltic strādā ar zaudējumiem, kas pērn bija aptuveni 80 miljonu latu lieli, šogad tiks samazināti uz tuvu 40 miljoniem latu, bet pēc Martina Gausa plāna 2015. gadā airBaltic varētu strādāt bez zaudējumiem un pat ar peļņu. Un tomēr lidmašīnu iegādes apjoms ir pārāk liels, lai nerastos loģisks jautājums - kas to finansēs un kurš par to maksās?
Tiek ziņots, ka sākotnēji airBaltic darījumu finansēs pati, bet varētu tikt iesaistīts banku vai līzinga kompāniju finansējums. Un kā gan savādāk tas var notikt? Tas nozīmē, ka valstij piederošā nacionālā aviokompānija uzņemsies milzīgas saistības.
Kas notiek, ja, nedod Dievs, airBaltic kļūst maksātnespējīga? Valstij kā akcionāram ir jāatbild par tai piederošās kapitālsabiedrības saistībām. Tātad ieguldīt attīstībā valsts kā akcionārs pēc ES principiem nedrīkst, bet maksāt par saistībām, kas radušās pret bankām, ne tikai drīkst, bet tai būtu pienākums to darīt.
Mēs varam ilgi diskutēt par šo «Eiropas projekta» aspektu, tomēr ir skaidrs, ka airBaltic ir nepieciešams privāts stratēģiskais investors - gan no attīstības viedokļa, gan no tā viedokļa, ka valsts budžetam, respektīvi, visai sabiedrībai, nav jāuzņemas kompāniju biznesa riski.