Valda Dombrovska valdības pamatuzdevums neapšaubāmi ir eiro ieviešana 2014. gada 1. janvārī. Cita nopietna uzdevuma, izņemot, protams, dividenžu dalīšanu tiem, kas ir pie varas, šai valdībai nav. Tomēr šis virsuzdevums ir plašāks nekā vienas valdības uzdevums. Uz šo mērķi Latvija ir gājusi kopš 1994. gada, kad pirmoreiz tika pateikts, ka Latvijas mērķis ir iestāties un pēc iespējas dziļāk integrēties Eiropas Savienībā. Eiro ieviešana ir bijis pastāvīgs ieraksts visu partiju programmās, ieskaitot opozīcijas partijas, pēdējo desmit gadu garumā. Un tas šajā gadījumā ir bijis vairāk nekā ieraksts. Tā ir kopējā izpratne.
Tāpēc Valda Dombrovska valdība, vieniem tēlojot, ka ir pret eiro ieviešanu, jo šī ideja šobrīd ir ekstrēmi nepopulāra, var pastāvēt vismaz līdz laikam, kad tiek paziņots Eiropas arbitru lēmums, ka Latvija tiek uzņemta eirozonā.
Patiesība ir tā, ka nevienai politiskajai partijai nav plāna, ko darīt, ja eiro netiek ieviests turpmākos desmit gadus. Nevienai partijai nav koncepcijas veidot uz latu balstītu, puslīdz pastāvīgu Latvijas ekonomisko politiku. Eiro ieviešana būtu īsta atelpa un pēdējās atbildības nastas novelšana no neatkarīgas valsts, ar kuru līdz šim neviens nezina, ko iesākt. Bijām sliktākā savienībā, pārejas posms būs iziets, un būsim labākā savienībā.
Lieki nerunāšu par lielajiem finanšu lobijiem, kuru viedoklis līdz šim bija skaidrs - eiro ieviest.
Tomēr, iespējams, viss nav tik vienkārši un noteiktības zona ir beigusies. Un nevis tāpēc, ka Latvijas sabiedrība vairs viennozīmīgi neuztver to, kas agrāk tika uztverts kā negrozāmas politiskas aksiomas.
Iespējams, lielajā spēkā, ko pie mums inerces pēc turpina uzskatīt par vienotu transatlantisko partneru kopību, nav vienota viedokļa par eiro ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Protams, publiski to neviens nesaka, jo eiro ieviešana ir oficiāla Latvijas valsts politika, kuru nav diplomātiski pieklājīgi apšaubīt tiem, kas skaitās mūsu partneri, - vai tās ir vēstniecības vai bankas.
Nostiprinoties eiro, tas var kļūt par reālu pasaules valūtas alternatīvu dolāram. To ASV nevēlas pieļaut. Iespējams, tāpēc Latvijas valdība steidzīgi atdeva parādu SVF, ka arī SVF viedoklis jautājumā par eiro nav viennozīmīgs. Redzot kaut vai to, kā ASV kredītreitingu aģentūras «palīdz» Eiropas valstīm iziet no krīzes, ir grūti uzskatīt, ka mūsu Rietumu draugi cenšas glābties - rokrokā sadevušies, nevis katrs pa savam.
Tieši lielās kustības pasaules zemledus plāksnēs arī politiskās kustības Latvijā padara grūti prognozējamas un dažādi iespējamas. Varbūt ka viena varianta laiks Latvijas un pasaules politikā ir beidzies. Bet varbūt es kļūdos - viss ir noteikts kā diena un nakts.