Tomēr, veicot aptauju par Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītāju amata zīmēm, atklājās, ka tādas ir trijās no deviņām lielajām pilsētām Latvijā - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmais, kurš nolēma šādu ķēdi ieviest, bija toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Jāņa Strupuļa izveidoto amata zīmi 2001. gadā izgatavoja zeltkaļu darbnīcā Kalvis no sudraba ar apzeltījumu un emalju, tā izmaksāja Ls 600. Ķēdes nodošana pēctecim mēra krēslā tika ieviesta kā svinīga ceremonija, ko pārkāpa Jānis Birks, kura vietā ķēdi Nilam Ušakovam pasniedza Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Rīgas domes pārstāve Laila Ivāna paskaidro: «Rīgas domē nav īpaša reglamenta, kad domes priekšsēdētājam būtu jānēsā amata ķēde. N. Ušakovs līdz šim to ir uzlicis vienu reizi - pēc ievēlēšanas amatā 2009. gada 1. jūlijā. Nākamo reizi viņš to plāno lietot 2013. gada jūlijā.» (Tad darbu sāks nākamā sasaukuma dome.)
Jelgavā amata ķēdi izgatavoja 2008. gada nogalē, un tā ir vēsturiskās 1938. gada pilsētas mēra amata ķēdes kopija no apzeltīta sudraba un vēsturiskajai ķēdei atbilstošas krāsas emaljas. Ķēde pašvaldībai izmaksāja Ls 4402. To pilsētas domes priekšsēdētājs lieto svinīgos pasākumos, Dienai apstiprināja domes pārstāve Iveta Šurma. Jūrmalas mērs pie savas amata zīmes tika šā gada pavasarī, nolikums par zīmes lietošanu datēts ar 5. aprīli. Andra Silapētera veidotā zīme ar Jūrmalas pilsētas ģerboni un vēsturiskajiem Rīgas Jūrmalas, Ķemeru un Slokas ģerboņiem izgatavota no sudraba un apzeltīta. To lieto pie lietišķa stila apģērba valsts svētku un atceres dienu pasākumos un pieņemšanās, pilsētas svētkos u. c. pasākumos.
Bez ķēdes iztiek Liepājas, Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes mērs. Daugavpilī gan XX gs. 30. gados tāda ķēde ir bijusi, un pirms gada parādījās ziņa, ka tā izlikta kādā izsolē Maskavā ar sākumcenu Ls 7300. Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis pauž, ka Rīgas mēram šādu ķēdi vajag, bet pats viņš tādu nevēlas valkāt: «Tad jābūt pilnam tērpam, mantijai. Kā tas būs, ja es pie raibas vai zaļas kaklasaites pielikšu ķēdi?» I. Boķim kā bijušajam Valmieras Rotari kluba prezidentam esot pieredze amata ķēdes nēsāšanā. Doma par sudraba amata ķēdi 2009. gadā bija Jēkabpilī, kāds anonīms mecenāts bija gatavs zīmes izgatavošanu finansēt, skices autors bija tas pats Jūrmalas mēra zīmes autors Andris Silapēters. Pēc negatīvas publicitātes presē pilsētas mērs Leonīds Salcevičs no šīs idejas atteicās, bet neslēpj, ka labprāt būtu šādu ķēdi nēsājis: «Vajag kā pirmās Latvijas laikā - lai pieņem likumu, ka tādas ķēdes ir vajadzīgas. Mēs draudzējamies ar daudzām Eiropas valstīm, tur pilsētu mēriem šādas ķēdes ir, un viņi prasa, kāpēc man nav. Cilvēki domā, ka es gribu dižoties, tāpēc šo jautājumu noliku malā, ķēdes trūkums nemazina manu attieksmi pret amata pienākumiem,» saka L. Salcevičs.
Protokola speciāliste Irma Kalniņa norāda, ka diplomātiskajā protokolā par amata zīmēm pilsētu mēriem nekas nav teikts, bet būtu vērts pētīt, cik izplatīta šāda tradīcija Latvijā bijusi Ulmaņa laikos un kā dara mūsdienu Eiropas valstu pilsētu vadītāji. «Zinu, ka Ņujorkas mēram Blumbergam un Vašingtonas mēram tādas ķēdes noteikti nav,» viņa saka.