Visu triju Baltijas valstu prezidenti tikšanās laikā pauduši vienprātību, ka Eiropa nedrīkst kavēties, uzlabojot drošības dienestu kapacitāti un savstarpējo sadarbību, kā arī nostiprinot ārējās robežas, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā. Tāpat efektīva to patvēruma meklētāju atgriešanas politika, kas nekvalificējas bēgļa statusam, cīņa ar cilvēku kontrabandu un uzticamas reģistrācijas un drošības pārbaužu procedūras tranzītvalstīs ir nosacījumi, lai nepalielinātu drošības riskus Baltijas valstīs un varētu turpināt diskusiju par patvēruma meklētāju pārvietošanu.
"Šausminošais noziegums Parīzē ir apliecinājis, ka cīņa pret terorismu atkal zināmu laiku būs Eiropas aktuālās dienaskārtības galvgalī. Teroristu mērķis ir raisīt bailes un neuzticēšanos, tāpēc tieši ciešai solidaritātei un kopējo vērtību aizstāvēšanai jākļūst par stingru Eiropas valstu atbildi notikušajam," pēc tikšanās uzsvēra Vējonis.
Augstās amatpersonas pārrunāja Baltijas valstu drošības situāciju, apliecinot, ka terorisma draudu līmenis mūsu reģiona valstīs ir zems, taču Eiropa nedrīkst pieļaut, ka līdz ar patvēruma meklētāju plūsmu palielinātos terorisma riski. Tāpēc, lai pieņemtu jebkādus turpmākus lēmumus par patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropā, vispirms dzīvē jātiek īstenotiem jau pieņemtajiem ES līmeņa lēmumiem, jo īpaši par robežu stiprināšanu un drošu bēgļu reģistrāciju pirmajā ieceļošanas vai tranzīta valstī.
Vējonis arī norādīja, ka pašlaik ārējās robežas nostiprināšana notiek pārāk lēni. Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atzīmēja, ka ar bēgļu jautājumu Eiropa sastopas ne pirmo reizi, tāpēc svarīgi koncentrēties uz risinājumiem, neuztverot patvēruma meklētāju plūsmu kā "pasaules galu".
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka Eiropā vispirms svarīgi pildīt visas iepriekšējās apņemšanās drošības stiprināšanai, tajā skaitā "Frontex" koordinētajās robežapsardzības operācijās. Visi prezidenti atzina, ka drošības jautājumi ieguvuši globālu nozīmi un Baltijas valstīm, tāpat kā visai Eiropai, vairāk jāpievēršas sadarbībai, lai apdraudējumu gadījumā sekotu saskaņota rīcība.
Baltijas valstu prezidenti šāda formāta sanāksmēs tiekas reizi gadā. Nākamā tikšanās plānota nākamā gada nogalē Latvijā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē (BMP).
Pēc 20.novembra tikšanās Palangā Baltijas valstu līderi arī piedalījās projekta Misija Sibīrija atklāšanā, kura mērķis ir veicināt jauniešu patriotismu un izpratni par valsts vēsturi.
Misija Sibīrija ir jaunatnes pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas projekts, kurā jauniešu ekspedīcijas no Lietuvas dodas sakopt izsūtīto un politiski ieslodzīto lietuviešu kapus Sibīrijā, kā arī satiekas ar lietuviešiem, kuri tur joprojām dzīvo. Šajā gadā, atzīmējot projekta 10.gadadienu un Baltijas valstu neatkarības 25.gadadienu, pirmo reizi ekspedīcijā piedalās arī jauniete no Latvijas.