Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita
Foto: Dienas mediji

Zanders: Ko darīt ar zinātni?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

17 komentāri

Tedis
T
Zanders nemin nekādus argumentus, kāpēc gan galvenais trūkums nevarētu būt naudas trūkums. Jo tādu argunebtu nav. Ar esošo niecīgo finansējumu Latvijas zinātnikei rāda izcilus rezultātus. Protams, tie vienmēr var būt labāki.Taču valdošajiem, kas vienmēr ir centušies ignorēt zinātni un atbīdīt zinātniekus no lēmumu pieņemšanas, nepatīk šāds secinājums. Tāpēc jau Latvijas izglītības un zinātnes nīdējs Ķīlis tika par ministru un viņam tika ļauts tik ilgi ārdīties.Tad nu Zanders steidz pakalpot....
purns pie siles
p
Jāsaka,ka ir iestādes,institūti, kas gan saņem finansējumupar katru zinātnieka galviņu, bet atļaujas to pašam zinātniekam neizmaksāt, izdomājot visādus vietējos nosacījumus, lai sadalītu naudu sava siles bara starpā. Varbūt tomēr IZM vajadzētu izdot likumu, ka, ja bāzes finansējums par zinātnieka galviņu ir piešķirts, tad tam jānonāk līdz tā zinātnieka galvai. Pašlaik viena daļa tiek atstāti tukšā, un otra daļa veikli 'rij par diviem vai vairākiem'.
Vai ir arī kāda
V
zinātnieku apkopota atbilde uz šo jautājumu?
Tortūzis
T
Viņiem nav laika, viņi zinātnē !
  • 0
  • 0
Gatis Krūmiņš Inesei Stūrei
G
Tiem, kas ir bruņuvilcienā, vēlreiz atkārtoju savu domu: Starptautiski konkurētspējīga zinātniska ekselence (visnotaļ atbalstāma lieta) pati par sevi nedod garantijas šo zināšanu pārnesei Latvijas tautsaimniecības virzienā. Ja bija grūta diena, tad novēlu vismaz jauku vakaru! :)))
trakais
t
o, jā, izcila atbilde, kas precīzi paskaidro šīsdienas maxima traģēdīju. Redzi Gatiņ, tāpēc jau tās traģēdijas notiek, ka štrunts par publikacijam (t.i. pierādījumu ka esi zinātnieks) ka tikai nacionālā nauda ķepā, jo kādas gan garantijas parnesei, da nekādas. Žēl tikai ka par šitādiem "Gatis Krūmiņš" mes samaksājam ar 51 cilvēku, cena pārāk dārga. arī jums saldu dusu, t.s. zinātniek.
  • 1
  • 0
pircējs
p
PĀRDOT !, Māri, tikai pārdošana var līdzēt, vai tad glupā krīzes pārvaretāja atrasto universālo nepatikšanu novēršanas metodi nemaz neesi iepazinis ?
ohhho
o
Līdzīgi Somijai un Igaunijai mūsu zemītē strādā ne vairāk kā 5% zinātnieku. Izskatās, ka tie pārējie tādi blēži vien ir - dodiet naudu un nu tik būs! Nekas jau nebūs, jo ne jau tikai naudas apjoms rada gara spēku un domas lidojumu! Tiešām pretīgi :(
hohmai
h
Bet atzīsti, lai veikalā dabūtu divus litrus septiņgrādīgā gara spēka un domas lidojuma, tev tos 99 santīmus tomēr kaut kur jāatrod.
  • 5
  • 1
Tālis
T
Cik naudas tērē VEF meln un baltādaino leģionāru iepirkšana - nauda no Latvijas Valsts meži, kurus pēta, audzē zinātnieki un prektiķi. Ko var gribēt šādā valstī?
Gatis Krūmiņš, arī Zinātnes padomes
G
Tā mūsu zinātnes lielākā pretruna ļoti labi iezīmējas arī Tavā komentārā, Māri. No vienas puses prasām starptautisku konkurētspēju (skaitot labus rakstus ārzemju žurnālos) un tanī pašā laikā norādam, ka nav pienesums Latvijas tautsaimniecībai (ar retiem izņēmumiem, kā OSI). Kā tad viņš radīsies, ja zinātnes naudu arvien vairāk dala pēc principa, ka vairāk saņem tas, kas vairāk sapublicējies ārzemēs. Protams, ka visi, kas to var, tā arī rīkojas. Bet jāsaprot, ka no raksta WebOf Sciences atdeve mūsu tautsaimniecībai būs nekāda. Es protams, to maksimāli novienkāršoju, bet tā pamata pretruna ir tieši šāda. Amerikānim, kas nopublicējas savā zemē savā valodā ir daudzas reizes lielāka cerība, ka šo ideju pamanīs vietējais uzņēmējs, nekā latvietim, kas nopublicējas Amerikā, Ka šo ideju pamanīs mūsējais no Latvijas. Amerikānis gan pamanīs. :))
Matando los trolls (pilnīgs profāns
M
Ne tuvu neesmu zinātnieks un nekad nebūšu, bet tik daudz kā paust savu viedokli varu. Vērtēt ziņātni pēc tās iespējamās peļņas ir idiotisms, tūlītēji taustāms labums ir inženieru, nevis zinātnieku uzdevums. Tad vispār būtu jāklopē ciet institūti, universitātes un visas laboratorijas, ja to darbu darītu peļņas dēļ vien. Galu galā kaut kāds labums varbūt būs, varbūt, kaut kad, tas nav paredzams. Piemēram, amerikāņu Mēness projekts principā bija tīrie izdevumi, prestiža jautājums, tomēr pāris desmitgades vēlāk veicots tādu kā "auditu", izrādījās, ka uz katru ieguldīto dollāru ASV ir ieguvušas piecus, pateicoties guvumam no jaunajām tehnoloģijām. Tas tāds veiksmes piemērs, bet ko mums dos tumšās matērijas atklāšana, mirušu valodu pētīšana un fundamentālās zinātnes vispār? Visticamāk neko, vēl paaudzēm ilgi guvums varētu nebūt jūtams.
  • 1
  • 1
zinātnieks
z
''Inese Stūre'' - pieņemsim, ka tiešām esat bijusī ģeogrāfe un esošā IZM ierēdne, tādā gadījumā palūgšu - precizējiet savus apgalvojumus, kas bīstami tuvojas apzīmējumam ''meli'' Ne tikai starptautiskie, bet arī Latvijas izdevumi un izdevniecības pieņem tikai publikācijas, kas tiem ir tematiski noderīgas un tikai tad, ja tāda pēkšņi ievajagas. Citiem vārdiem - autoram nav jēgas piedāvāt tēmu, tēmu pieprasa no autora un to dara pat mūsu provinces avīzītes. Otra iespēja - publicēties par naudu vai ''blatu'', pieejama tikai tādiem izredzētajiem kā Jūs. Man žēl, ka ar visu doktora grādu par zinātnieci neesat kļuvusi un nesaprotat - zinātnieks nav grāfs vai barons, kam kā ''rādītāju'' vajag dzimtas pili. Zinātnieks, kā dzejnieks ir radošas dvēseles stāvoklis un citi to redz no viņa darbiem. Aiz pieklājības nesaukšu nevienu vārdā, bet ir labi zināms, ka pusi, katras Latvijas zinātnes olimpa korifeju kolēģi vienprātīgi uzskata par nemākuļiem, ja ne pilnīgiem nejēgām. Labāk pastāstiet, kā - maksājot mums pa 80Ls mēnesī, nepamanījāt, ka Ķīlis ''pazaudēja'' četrus miljonus un nevienu par to neatlaiž.
  • 4
  • 1
Inese Stūre
I
Starptautiska publikācija ir rādītājs, ka tas zinātnieks ir tiešām zinātnieks, nevis tikai sevi par tādu sauc. Vislielākais malds ir apgalvojums, ka mūsu humanitāro zinātņu atzinumi "nevienam neinteresē", tādēļ tos nepieņemot starptautiski žurnāli.
  • 1
  • 3
zinātnieks
z
Zandera kungs, nu kā paskaidrot tā, lai pat Jūs saprastu ??!! Parastajam zinātniekam, kas to gudrības klinti pa kripatai grauž ( un tādēļ aiz aizrautības un aizņemtības nav taisījis tirgussievu intrigas lai iekļūtu komisijās, prezidijos un fondos) ir pilnīgi vienaldzīgi jūsu tik mīļotie cipari un iestāžu lēmumi, jo realitāte ir šāda. - lielākā daļa nacionālās zinātnes - Latvijas vēsture, filozofija, filoloģija, pat bioloģija un ģeogrāfija utt. ir biznesam nevajadzīgas nodarbes, kas var eksistēt tikai kā valsts vai sabiedrisku organizāciju uzturēti pilnvērtīgas valsts atribūti. - zinātnieks nesaņem pat minimālo algu bet tā saucamo bāzes finansējumu 80 Ls apmērā, viss pārējais ir pašu institūtu un pētnieku sameklētas ''haltūras'' un otrie-trešie darbi. - pat sētnieks ir privileģētāks par zinātnieku, jo darba inventāru saņem par velti - pētniekiem savukārt visi ikdienas darba sīkimi jāpērk pašiem. Starp citu - kāpēc valsts grib izsniegt dienesta datorus skolotājiem un labiem skolniekiem, bet neatvēl tos nevienam zinātniekam. - Pēdējais - lai izpatiktu katram gārām gājušajam, priekšnieki no zinātnes atļauj, ka visādi pasaules piebļāvēji drīkst nākt uz pētniecības vietām un konferencēm un tur publiski lamāt zinātniekus, ka tie neesot bezmaksas pārcilvēki. Jebkuras citas profesijas saietā tādi spruksti pēc apmeklējuma paliktu bez zobiem. Drīzāk, Zander jums būtu jābrinās kāpēc valstī, kur visi lād zinātniekus, bet neviens, neviens, NEVIENS neteiks ne slikta vārda celtniekiem un būvuzņēmējiem, kas tikko uzgāza veikalu tautai uz galvas, vēl atrodas apdauzītie, kas kaut ko pēta.
Senais
S
Zinātnieki varētu būt vienīgie, kas spēj izdomāt, kā dramatisko situāciju valstī atrisināt(tāpēc jau tie ir zinātnieki), taču vara baidoties no sev netīkama risinājuma, zinātniekus piespiež tērēt savu potenciālu primitīvai izdzīvošanai.
Vara pieder informācijai
V
Lai publisko izdomāro risinājumu. Gan jau kāds pievilksies.
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Drošība – aktualitāte Eiropā

Aizvadītajā nedēļā Strasbūrā noritēja Eiropas Parlamenta (EP) pirmā šī rudens sesija, un līdz ar to darbu ar pilnu jaudu ir sācis jūnijā ievēlētais EP sastāvs.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē