Zvirbulis: Ir piedzimis pēdējais šoferis ar tiesībām

1894.gadā Londona un Ņujorka atradās traģēdijas priekšvakarā, ielas bija pārblīvējis zirgu transports, sastrēgumi, smaka, netīrība un slimības bija ikdiena. Pilsētās katru dienu pārvietojās vairāk nekā 100 000 zirgu, tās bija pārpildītas ar mēsliem, kurus pilsētas dienesti nespēja savlaicīgi savākt. Toreizējie eksperti skandināja trauksmes zvanu, ka pēc 50 gadiem ielas klās vismaz trīs metru biezs zirgu mēslu slānis. Kopš tā laika pagāja tikai trīsdesmit gadi, un netīro zirgu transportu pilnībā nomainīja automašīnas, kas atbilstoši tā laika izpratnei bija tīrs transports.

Šogad ASV, Francijā, Lielbritānijā un Vācijā satiksmes sastrēgumi nodarījuši jau 293 miljardus eiro zaudējumu valstu ekonomikām. Parīzes klimata konferencē 2015.gadā tika pieņemta noslēguma vienošanās, kas paredz striktas valstu saistības, lai mazinātu atmosfēras piesārņojumu un globālo sasilšanu. Viens no ekonomisko un vides zaudējumu iemesliem ir pieaugošais automašīnu apjoms un apgrūtinātā satiksme, it īpaši pilsētu centros. Satiksmes eksperti labi izprot, ja nenotiks kardinālas izmaiņas pašā satiksmes būtībā, tad agri vai vēlu sākumā attīstītās metropole, vēlāk pārējās pilsētas nokļūs uz bezdibeņa malas un visdrīzāk tajā iekritīs. Ielas būs pārpildītas, iespēja novietot auto minimāla, tam sekos vēl vairāk apdraudēta satiksmes drošība, pieaugošs negadījumos cietušo un bojāgājušo skaits, iedzīvotāju veselības pasliktināšanās, elpojot CO2 un citus piesārņojumus.

Risinājums nav meklējams jaunās ielās, stāvvietās, administratīvos auto iebraukšanas nodokļos un aizliegumos, bet izmaiņās pašā izpratnē par satiksmes nozīmi cilvēka dzīvē. Jau šobrīd ASV, Zviedrijā un citās valstīs tiek izmēģināti dažādi bezpilota transporta līdzekļi, kuri pārvietojas ar datora, nevis autovadītāja palīdzību. Daudzi satiksmes eksperti  ir pārliecināti, ka 2030.gadā lielākā auto daļa pilsētās būs bezpilota elektromobiļi, kuri tiks izsaukti ar viedtālruņa palīdzību un aizvedīs, kur nepieciešams, tālāk turpinot ceļu ar jau citu pasažieri viņam nepieciešamajā maršrutā.

Katram ekonomiski aktīvam cilvēkam vairs nepiederēs savs auto, jo nav nepieciešams maksāt par šo privātīpašumu, lai dienas lielāko daļu tas atrastos kādā stāvvietā, par kuru vēl jāmaksā. Vairs nebūs nepieciešami dārgi apdrošināšanas izdevumi un citi obligātie maksājumi par auto, jo viss būs iekļauts maksājot par pakalpojumu – nokļūšanu nepieciešamajā vietā. Pasaulē 47% no visām apdrošināšanas izmaksām sedz tieši privāto automašīnu īpašnieki. 

Eiropas statistika liecina, ka 94% satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem iemesls ir bijis cilvēka faktors. Tikai 3% auto tehniskais stāvoklis un vēl 3% gadījumu ceļu infrastruktūra. Tātad, piesēdinot pie stūres datoru, cilvēka faktors pakāpeniski izzustu, un uz Latvijas ceļiem nebūs tik daudz bojāgājušo. Vairs nebūs nepieciešamas ceļa zīmes, kuru uzstādīšana Eiropā  izmaksā no 80 līdz 200 eiro par katru. Rīgā vien ir 21 520 uz stabiem nostiprinātas ceļa zīmes, kuru izvietošana un uzturēšana šogad rīdziniekiem izmaksā gandrīz pus miljonu eiro. Kur nu vēl pārējās zīmes, kas piestiprinātas pie citiem balstiem. Šobrīd katrs autovadītājs Vācijā par stāvvietu biļetēm ik gadus vidēji samaksā 50 – 60 eiro, katra luksofora uzstādīšana Vācijā izmaksā līdz 250 000 eiro, bet apkope katru gadu aptuveni 5000 eiro. Šogad Rīgā luksoforu izbūvei un uzturēšanai kopumā tiks iztērēti 730 000 eiro. Tie vairs nebūs nepieciešami, kad autotransportu vadīs ar datora programmas palīdzību. Meklējot stāvvietu, autovadītājs patērē 3 – 13 minūtes, kuru laikā piesārņo gaisu un bezjēdzīgi tērē naudu, nodedzinot degvielu. Nākotnē nepieciešamo stāvvietu skaits samazināsies vairākkārt, jo bezpilota auto diennakts lielāko daļu būs ceļā.  

Ieguvums būs daudzkārtēja automašīnu skaita samazināšanās, tajā pašā laikā uzlabojot pārvietošanās pakalpojumu, gan no ātruma, gan izmaksu, gan vides viedokļa. Ir aprēķināts, ka Lisabonā 26 000 bezpilota auto aizstātu 203 000 šī brīža automašīnas un atbrīvotu teritoriju 210 futbola laukumu lielumā, kurā šobrīd var izvietot tādu automašīnu apjomu. Cits pētījums liecina, ka katra bezpilota mašīna "noņem no trases" 15 mūsdienu spēkratus, kas vēl vairāk samazina sastrēgumu un vides piesārņošanas draudus. Pienāks laiks, kad braukšana pie stūres pilsētās tiks aizliegta, bet pārejas periodā to drīkstēs ārpus apdzīvotām vietām, atbrauc līdz stāvparkam pilsētas nomalē, pārkāp bezpilota auto un brauc uz centru!

Kā jau katrām kardinālām pārmaiņām, arī šīm būs savi izaicinājumi, kam savlaicīgi jāgatavojas. Pamatā tie būs sociāla rakstura, jo vairākas profesijas pazudīs no darba tirgus, citām samazināsies darba apjoms, bet, piemēram, autobūves rūpnīcās būs vismaz par trešdaļu mazāk darbinieku. Iesākumā pazudīs smago automašīnu šoferi, taksometra vadītāji un sabiedriskā transporta vadītāji, jo, piemēram, Parīzē jau šobrīd metro brauc bez vadītāja.
 
Tāla un utopiska nākotne? Jāatgādina, ka 1894.gadā, kad Londonas un Ņujorkas ielas bija pārblīvējuši zirgi, tika radītas tikai pirmās automašīnas, bet pēc 30 gadiem tās pilnībā valdīja pilsētās.