«Par to jāpateicas mūsu diriģentam Jānim Kalniņam, kurš pats apmācījis katru instrumentu grupu. Jānis ir atraktīvs, saprotošs, mūs mīlošs, pamācošs, mērķtiecīgs. Tieši tāds, kādam jābūt skolotājam! Viņam nekad nav žēl laika skolēniem,» pūtēju orķestra Skaistkalne dalībnieku vārdā pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam raksta Kristiāna Drevinska. Neparasts ir arī fakts - Jānim pašam nav muzikālās izglītības. Tas ir prieks, kas Skaistkalnes vidusskolas sociālo pedagogu diriģentu Jāni Kalniņu pievērsis šim nesavtīgajam darbam.
Bez Jāņa nebūtu iespējas
Nupat orķestris nosvinējis savu 10. jubileju. Jānis bijis tas, kurš atsācis pūtēju orķestru kustību Skaistkalnē un turpina mācīt jaunos pūtējus. Trīs reizes nedēļā visus skolas vecuma bērnus, kas vien grib spēlēt. Arī Skaistkalnes vidusskolu jau pabeigušie jaunieši, kuri tagad strādā vai studē Rīgā, orķestri nav pametuši, brauc šurp uz mēģinājumiem, kopā koncertē. Jubilejas koncertā kopā pulcējās 45 Jāņa izskolotie orķestranti.
Pedagoga stāžs Jānim Kalniņam ir ievērojams. Skolā gan viņš strādājis ar pārtraukumiem - ir bijis pagasta priekšsēdētājs, tad novada domes priekšsēdētāja vietnieks, bet savulaik -1980. gada rudenī - skolā sācis strādāt kā sporta skolotājs. Šis mācību gads ir pirmais, ko muzikālais skolotājs vada kā sociālais pedagogs. Uz pusslodzi. Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece par Jāni saka: «Ar bērniem viņš strādā jau no rīta pirms stundām un pēc stundām, brauc apkārt, koncertē. Meklē iespējas uzstāties, un tas ir svarīgi - ne tikai vārīties pašiem savā mazajā čauliņā, bet arī citiem parādīt, ko varam, popularizēt skolu un novadu. Jānis tiešām pašaizliedzīgi strādā ar bērniem.»
Orķestrī pat vēl labāk!
Kad Jāni Kalniņu satiekam kopā ar viņa audzēkņiem, kļūst skaidrs, ka savstarpēji siltās, draudzīgās attiecības ir neviltotas. Jānis ir jauneklīga humora pārpilns, taču bērni saka - arī nopietns, prasīgs. «Atnācu pamēģināt, kā tas ir, un esmu palicis - jau astoto gadu orķestrī spēlēju,» stāsta 12. klases skolnieks Kristaps Ziemelis un turpina: «Skolotājs ļoti labi prot iemācīt. Ar viņu kopā ir interesanti.» Kristaps nav gājis mūzikas skolā - sava instrumenta iegāde dārga, to neļauj finanses. Taču ar orķestri piedalījies skatēs, festivālos, pabijis jau divos dziesmu svētkos. Orķestrī esot pat vēl labāk nekā mūzikas skolā - domā jaunieši. «Te ir jautri! Braucam autobusā - dziedam dziesmas. Mums ir laba kompānija,» apgalvo 7. klases skolniece Dita Tumasa. Viņai pievienojas Līga Puziņa: «Mēs esam kā ģimene. Skolotājs mūs atbalsta it visā, pat sporta spēlēs!» Bet trešklasniecei Rebekai Lazdiņai orķestrī rit pirmais pusgads - savulaik māsa spēlējusi orķestrī, Rebekai iepaticies: «Te nekad nav garlaicīgi.»
Jānis Kalniņš spriež - pavisam 10 orķestra pastāvēšanas gados izskoloti aptuveni 80 jauniešu. Šovasar jaunajos dzīves ceļos prom no Skaistkalnes devušies četri jaunieši, nākamgad aizies vēl... Žēl? «Protams, žēl. Mūsu kolektīva panākumi meklējami tikai mūsu kopīgajā darbā. Pirmajās klasēs viņi te sāk tikai kā sēdētāji, bet 12. klasi beidz jau kā pirmo instrumentu spēlētāji. Un tā katru gadu - lielie aiziet, nāk nākamie.»
Viss jāmācās pašam
Pats Jānis Kalniņš nāk no Taurupes. Studējis Jelgavas Lauksaimniecības universitātē, ekonomistos - tolaik intensīvi nodarbojies ar sportu: «Augstskolā mūzika nebija ne prātā, man bija septiņi treniņi nedēļā.» Par savām muzikālajām dotībām viņš tikai smej: «Kad Ogres mūzikas skolā eksāmenā nodziedāju Aijā, žū, žū, lāča bērni galīgi šķībi - mani izmeta ārā. Ar to arī viss beidzās. Bet 5. klasē man nopirka trompeti, to apguvu pašmācības ceļā. Tajā laikā mana mūzikas skolotāja bija Ruta Bērziņa - to, ko viņa iemācīja, tagad mācu saviem skolniekiem.»
Jānis ievērojis - mūsdienu jaunieši, apgūstot mūzikas pamatus skolā, dažkārt pat notis nepazīst... Starp viņa orķestrantiem mūzikas skolu beidzis tikai viens trompetists; iesākuši, nav pabeiguši - vairāki, kaut «zvērīgi talantīgi». Jānis atzīstas - kādreiz dzīvē gribētu pastrādāt ar muzikālo izglītību ieguvušajiem, bet «droši vien nebūs lemts».
Kā gan tīri tehniski viņš spējis apmācīt katru instrumentu grupu? Jānis neslēpj: «Esmu spēlējis trompeti un saksofonu, kaut ko māku. Bet skaņa katram jāveido pašam, te neviens nepalīdzēs, pat ne mūzikas profesors. Vai mūzikas skolā, vai te - viss jāmācās pašam. Darba daudz - jāredz, jāklausās, jādomā, jālasa notis. No visām mākslām, varbūt izņemot gleznošanu, instrumentu spēle ir vissarežģītākā.»
Ieguldījis labu darbu
Vidusskolu šajā mācību gadā pabeigs arī Gatis Rutkovskis. «Jānis ir izcils cilvēks! Viņš palīdzēs vienmēr, jebkurā situācijā, arī ja tā nav saistīta ar mūziku. Ekonomikā - ja ko nesaprotam, viņš izstāsta, kā dzīvē notiek, un kļūst vieglāk saprast,» stāsta Gatis, kurš orķestrī trompeti spēlē jau astoto gadu. Puisis domā, ka turpmāk darbosies ar mūziku saistītās jomās. Vai tā bijusi Jāņa ietekme? Gatis apstiprina: «Jānis palīdzēja saprast, kas man tiešām patīk. Palīdzēja jaunu trompeti nopirkt. Viņš mūsos visos ieguldījis ļoti labu darbu. Te visi nāk ar labu gribu - ja pats gribēsi, strādāsi, skolotājs palīdzēs. Ar Jāni kopā var kalnus gāzt!»
Jānis plati smaida: «Man tas dod prieku. Dzīvesprieku! Savulaik četrus gadus nostrādāju tepat kolhozā, putnu fabrikā par galveno grāmatvedi. Sēdēju, ciparus skaitīju - tas man nebija pie sirds. Man patīk strādāt ar bērniem, it sevišķi, ja pēc katra mēģinājuma redzu rezultātu. Bet stundām rēķināt ciparus, lai būtu peļņa... Šeit peļņas nav. Būtībā peļņa ir tā, ko iegūst bērni, apgūstot mūzikas instrumentu - caur mūziku, atbildību pret kolektīvu.
Gaidām vēstules! Sūtiet tās uz
Latvijas lepnums, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV 1004
vai aizpildiet pieteikuma anketu portālos
www.draugiem.lv/latvijaslepnums.
Savu pieteikumu varat iesniegt arī jebkurā Gjensidige Baltic filiālē visā Latvijā.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!