Latvijas lepnuma stāsts: Bez negatīvas attieksmes

CIENU pozitīvus un atsaucīgus cilvēkus kāds ir Māris Macuks, kuram ir cieņa pret sava uzņēmuma/ veikalu datrbiniekiem!

šis stāsts ir par Latvijas LEPNUMU - cilvēku, un par Latvijas KAUNU - valsts attieksmi pret cilvēku, un kaunu dubultā - par valsts attieksmi pret bērnu un bērna veselību, par attieksmi pret māti un ģimeni (it īpaši, ja tā ir nepilna ģimene). Valstij NAV naudas, lai izārstētu akūtu slimību, lai tā nepāraugtu hroniskā (kuras ārstēšana ir galugalā dārgāka), un valstij NEINTERESĒ, vai šis bērns pēc kādiem padsmit gadiem kļūs par nodokļu maksātāju, vai par invaliditātes pabalsta sanēmēju. Cik daudz valsts ir IETAUPĪJUSI ar šā bērna ārstēšanu ŠODIEN, uzkraujot savas SATVERSMĒ noteiktās saistības mātei un labiem cilvēkiem? Un pretstatam, cik lielu ieguldījumu valsts izaugsmē sniedz VESELS cilvēks sava darba mūža garumā? Ja valsts nespēj izārstēt deguna dobuma iekaisumu, tad ko lai saka ģimenes, kuru bērniem ir tiešām sarežģītākas un smagākas veselības problēmas?! Vai tiesībsargam Jansonam nekas nav sakāms šajā sakarā?

...tikai viens jautajums rodas... Kur deklaretaa bezmaksas medecina? PS Visu cienju Cilvekam, kursh VIENKARSHI PALIDZEJA!

Visa cieņa kustībai, kas parāda labus cilvēkus, varoņus! Lūk, tieši uz tādiem cilvēkiem un viņu dzīves pieredzi, aktīvu rīcību - citu labā - ir jāorientējas TIKUMĪBAS mācīšanā, nevis uz lamu vārdiem dzejā vai naturālistiskām filmām utml. Sabiedrībā un īpaši jaunatnei sevišķi trūkst labu piemēru, kam līdzināties, ko atdarināt, diemžēl ir daudzi sliktie piemēri, vardarbība, neuzticība, prastums un banalitāte!