...bet tas ir cits stāsts... Sieva pirms gada ar draudzeni izdomāja kā palīdzēt īpašiem, pamestiem un priekšlaikus dzimušiem bērniem. Viņas atvēra Sirds siltuma darbnīcu.» Mazā Lotei piedzimstot svēra 1 270 gramus un bija 35 centimetrus gara. «Viņa man gulēja uz plaukstas, kājiņas viņai bija tik tievas kā mani pirksti,» stāsta valmieriete Linda Vītoliņa. Pēc Rīgas dzemdību nama, Linda ar mazo Loti ilgu laiku dzīvoja Bērnu slimnīcā Vienības gatvē. Tad, lai būtu tuvāk savējiem, viņas tika pārvestas uz Vidzemes slimnīcas bērnu nodaļu. Kad mazā Lote drīkstēja pamest slimnīcu, viņa jau svēra 1 700 gramus. Kad Linda iegāja mājas ritmā un varēja mierīgi pārdomāt pirmo grūto gadu, viņa konstatēja, ka droši vien līdzīgā situācijā ir daudzas māmiņas. Latvijā ik gadu priekšlaikus dzimst apmēram tūkstotis mazuļu. Lai arī tehnoloģijas brīdina par sarežģījumiem un priekšlaicīgu mazuļu ierašanos pasaulē, neviena māmiņa tam tomēr nav gatava. Un, ja arī pūriņš ir sagādāts, tad viss, kas nopērkams veikalā, ir daudz, daudz par lielu.
Tikai nepieciešamas lietas
Par Sirds siltuma darbnīcas rašanos Linda stāsta aizrautīgi. Viss sācies ar saraksti internetā. Portālā draugiem.lv Lindu atrada Ilze van Eka no Nīderlandes. Katrai ir savas problēmas, bet vienoja kopējā vēlme palīdzēt priekšlaikus dzimušiem bērniņiem. «Ir ticējums, ka pirms mazulis piedzimis, nevajadzētu gādāt viņam ne drēbes, ne mantas. Tā nu mazulīši guļ inkubatorā, bet zeķītes un cepurītes ir tik ļoti vajadzīgas, lai saglabātu siltumu. Un vilna arī masē, tā veicinot asinsriti,» skaidro Linda Vītoliņa.
Plašāk lasiet Aivas Kalves rakstā par Sirds siltuma darbnīcu, otrdien 1.oktobrī, laikrakstā Diena
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!
KALZ KARIN SABINE