Ārzemnieka caurlaide uz vietējo veselību

Lai atvaļinājuma tēriņus nepapildinātu rēķins par ārzemēs iegūtu traumu dakterēšanu, ceļotājiem derīga būs Eiropas veselības apdrošināšanas karte. Traumas tā neārstēs, taču līdzekļus gan ietaupīs 

Sedz to, ko nodrošina valsts

Nereti pastāv uzskats, ka šīs kartes turētājiem ārzemēs jebkurā gadījumā pienākas pilnīga bezmaksas veselības aprūpe, tomēr tas gluži neatbilst patiesībai. Proti, ja konkrētajā valstī kādu neatliekamu vai nepieciešamu veselības pakalpojumu valsts saviem iedzīvotājiem sedz pilnībā, tad par to nebūs jāmaksā arī EVAK īpašniekam. Savukārt, ja ceļotājam vajadzīgo veselības pakalpojumu konkrētā valsts apmaksā tikai daļēji, tad arī ārzemniekam, kam ir šī karte, būs jāsedz tikai pacienta līdzmaksājums. Piemēram, ja ārzemju viesis Latvijā salauž kāju, tad ar EVAK par uzturēšanos slimnīcā viņam diennaktī būs jāmaksā 9,50 lati. Gluži tāpat kā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt, ja tādas kartes viņam nebūtu, tad šī summa diennaktī svārstītos ap 30 latu, jo valsts apmaksāto daļu pacientam nāktos segt no savas kabatas.

Ne tikai ceļošanai

Karte noderēs ne tikai atpūtas ceļojumos, komandējumos vai biznesa braucienos, bet arī lai ārzemēs pavadītu ilgāku laika, piemēram, studējot vai meklējot darbu. «Karti var izmantot tik ilgi, kamēr cilvēks nav darba attiecībās un konkrētajā valstī nemaksā nodokļus,» stāsta Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga. Vērtība šai kartei zūd arī tad, ja medicīnas pakalpojumus jums sniedz privāta iestāde, jo EVAK darbojas tikai valsts ārstniecības iestādēs. Ceļotājiem jāpatur prātā, ka šī karte nav ceļojumu apdrošināšanas aizvietotājs, kas nodrošinās, piemēram, atlīdzību par nozaudētu bagāžu. Tāpat EVAK nav ekvivalents privātajai veselības apdrošināšanai. Atšķirībā no EVAK privātā veselības apdrošināšana sedz arī pacienta līdzmaksājumus, turklāt tā darbojas arī privātās ārstniecības iestādes.

«Caurlaidi» uz citu valstu veselības aprūpi savos makos patlaban glabā apmēram 180 miljoni eiropiešu, no kuriem Latvijas iedzīvotāji ir tikai sīka druska. Latvijā EVAK vislielāko popularitāti varētu būt iemantojusi Igaunijas pierobežā dzīvojošo valcēniešu vidū. Neatliekamus vai nepieciešamus medicīnas pakalpojumus viņiem izdevīgāk ir meklēt robežas otrā pusē esošajā Valgas slimnīcā, nevis aptuveni 50 kilometru attālajā Valmierā. Pēdējos gados Latvijā interese par šo karti gan sākt augt. Pirms diviem gadiem uz EVAK saņemšanu pieteicās 58 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, taču pērn šis skaitlis bija 71 tūkstotis. 

Tika pie norvēģu cenām

Leldes (vārds mainīts) Eiropas Veselības apdrošināšanas karte viņas makā neaiztikta nogulēja nepilnus trīs gadus līdz brīdim, kad jaunā sieviete šogad ziemā aizbrauca studēt uz Norvēģiju. Skandināvijas klimats darīja savu, un šķietami pret aukstumu norūdītā ziemeļeiropiete iedzīvojās urīnceļu infekcijā, kas bija tik nopietna, ka bez ārsta palīdzības nevarēja tikt galā. «Uzreiz pēc aizbraukšanas apsaldējos un dabūju infekciju. Bija jāiet taisīt urīna analīzes,» viņa stāsta. Norvēģijā EVAK ir obligāta ikvienam, kurš tur uzturas ilgāk par trīs mēnešiem, taču Lelde karti bija izņēmusi jau pirms šī brauciena, kad savulaik viņa devās garākā ceļojumā pa Eiropas dienvidiem. 

«Norvēģijā tā bija pirmā un vienīgā reize, kad man to karti vajadzēja,» nepatīkami pārsteigta nosaka Lelde pēc tam, kad mūsu sarunas laikā viņa konstatē: apdrošināšanas kartei pirms mēneša beidzies termiņš. «Nenorvēģa» veselības aprūpes cenas izbaudīt viņa negribētu, jo jau arī vietējiem paredzētais medicīnas pakalpojumu cenrādis studentei šķita krietni sālīts. «Pēc divu minūšu sarunas ārsts man uzreiz sagrūda iekšā antibiotikas. Ne pašas spēcīgākās gan, bet tik un tā es biju pārsteigta. Nezinu, vai Norvēģijā tā ir pierasta prakse — ārstēties bez ķimikālijām. Ārsta vizīte un analīzes man «kā vietējai» maksāja 23 latus, zāles — 27 latus, pēc tam arī otrreizējā analīze vēl deviņus latus,» par saņemto rēķinu stāsta Lelde. Turklāt viņai šķiet, ka šīs cenas nebija tās augstākās, jo jaunietes apmeklētā ambulance atradās universitātes teritorijā, kur nereti dažādas preces un pakalpojumus piedāvā par studentiem pieejamākām cenām. Drīzumā Lelde dosies uz Latviju, un viens no pirmajiem šeit veicamajiem darbiem būs jaunas EVAK kartes izņemšana. «Līdz šim man nav bijusi liela nepieciešamība, bet, tā kā es ziemās braucu atpūsties uz kalniem, tur var visādi gadīties. Drošības pēc šo karti vajag, un nav jau arī grūti to paņemt līdzi. Vienreiz uztaisi, un ir derīga vairākus gadus,» spriež Lelde.

Var saņemt arī ārzemēs 

EVAK karti ir iespējams saņemt arī tad, ja cilvēks neatrodas Latvijā. Viens veids, kā to saņemt, esot ārzemēs, ir Nacionālajam veselības dienestam pa pastu nosūtīt aizpildītu un parakstītu kartes pieteikuma anketu. Ērtāka pieteikšanās būs elektroniskā paraksta īpašniekiem, kuri elektroniski parakstītu veidlapu dienestam var nosūtīt arī pa e–pastu. Abos gadījumos EVAK tiks piegādātā ierakstītā vēstulē. Savukārt īpaši apzinīgi ceļotāji, kuri kartes derīguma termiņa tuvošanos beigām pamana laikus, jaunu EVAK var saņemt mēnesi pirms vecā karte beigs darboties.

Tiesa, pie konkrētās valsts iedzīvotājiem paredzētajām veselības aprūpes cenām ārzemnieks var mēģināt tikt arī tad, ja viņš vēl nav EVAK kartes īpašnieks. Proti, iestādei, kas tobrīd sniedz neatliekamo palīdzību, var lūgt sazināties ar vietējo institūciju, kas šajā valstī administrē veselības nozares budžetu. Savukārt šī institūcija var sazināties ar Latviju, lai pieprasītu konkrētajam pacientam izsniegt EVAK aizvietojošo sertifikātu.

Dažādi ceļi līdz kompensācijai 

Ja ārstniecības iestāde nav pretimnākoša un par medicīnas pakalpojumiem tomēr jāsamaksā vairāk nekā vietējiem, tad pastāv iespēja vēlāk par to saņemt atlīdzību, rakstot iesniegumu Latvijas NVD. Tas ir jādara gada laikā, kopš šāda ķibele piemeklējusi, un iesniegumam jāpievieno arī čeks ar pacienta vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī ārsta izsniegtie medicīniskie dokumenti, piemēram, izziņa vai slimības vēsture. Kad tas izdarīts, atliek tikai apbruņoties ar pacietību, jo Latvijas NVD vēl ir jāsazinās ar attiecīgās valsts institūciju, lai saņemtu informāciju par tur sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt izdevumu atlīdzības apmēru izlems konkrētās valsts, nevis Latvijas puse. NVD speciālisti tik piņķerīgu līdzekļu atgūšanas veidu gan nerekomendē. Kā noprotams, šāda dzīšanās pakaļ iztērētajai naudai sagādā liekas raizes ne tikai pacientam, bet arī ierēdņiem.