Soda izciešanai ārpus ieslodzījuma vietas un bez policijas kontroles jau tuvā nākotnē paredzēts ierādīt vēl lielāku vietu: no 1.oktobra arī par dzimumnoziegumiem varēs piespriest probācijas uzraudzību, Latvijā pilnīgi jaunu soda veidu. Nākotnē iecerēts ieviest arī notiesāto elektronisko uzraudzību ar speciālām aprocēm un pat attālinātus alkohola testus.
Dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs gan atzīst ― sabiedrībai vairāk labpatīk domāt, ka ikviens, kurš pastrādājis noziegumu, ir pelnījis sēdēt cietumā, pie tam jo ilgāk, jo labāk. Izrādās, Latvijas tiesas šajā ziņā arī ir vienas no bargākajām Eiropā: piespriesto cietumsodu vidējais ilgums pie mums ir 4,6 gadi, kamēr, piemēram, Dānijā ― vien 9 mēneši. «Nē, tas nenozīmē, ka tur būtu mazāk smagu noziegumu, ir gan slepkavības, gan izvarošanas,» nepiekrīt dienesta vadītājs. «Ir kāds pētījums, kas pierāda, ka noziedznieks savu nodarījumu apzinās vidēji 53 dienās, kopš ir nonācis ieslodzījumā. Tad kāda jēga sēdēt vēl ilgāk?» Probācijas filozofija ir šāda: cietums domāts tikai patiešām smagus noziegumus pastrādājušajiem, kuru uzturēšanās sabiedrībā nav pieļaujama. Pārējiem ir jālabojas ārpus ieslodzījuma vietu sienām ― mūsu vidū. Tas arī nodokļu maksātājam iznāk lētāk ― diena cietumā izmaksā 14 latu, diena sabiedriskajos darbos ― 75 santīmus.
Kā probācijas dienests „cīnās” ar saviem klientiem un kas šādus „pa pusei brīvībā” cilvēkus spēj mainīt – vairāk lasiet jaunākajā nedēļas žurnālā Sestdiena.