Kālab tā? Nesākšu skaitīt mantru par Latvijas kino kā Eiropas kinokultūras loģisko un likumīgo daļu un spēlētāju, jo konkrētāks skaidrojums ir tas, ka Eiropas Kinoakadēmijas tradīcija ir ik gadu mainīt ceremonijas norises vietu. Visbiežāk šīs balvu ceremonijas notikušas Berlīnē, jo Vācija un Berlīne ir Eiropas Kinoakadēmijas "mājas", vācu kultūrvēstures daļa ir arī Eiropas Kinoakadēmijas ilggadējais prezidents Vims Venderss, kurš bijis viens no iniciatoriem Eiropas Kinoakadēmijas balvas izveidei un turpina vadīt Eiropas Kinoakadēmiju joprojām.
Kas tad ir šīs organizācija? Tā apvieno vairāk nekā 3000 Eiropas kino profesionāļu, viņu vidū ir arī 14 latvieši (to skaitā šo rindu autore). Ik gadu Eiropas Kinoakadēmijas locekļi, tuvojoties gada nogalei, sāk aktīvi balsot par labākajām Eiropas filmām. Vispirms gan komisija, kuras locekļus izvēlas Eiropas Kinoakadēmijas kodols, atlasa tās filmas, kas tiek piedāvātas Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojumam. Izlase ir visai drakoniska — atlasītas tiek vien apmēram pussimts spēlfilmu, kaut Eiropā gada laikā saražo vairāk par 1000... Pēcāk šis pussimts tad arī tiek piedāvāts Eiropas Kinoakadēmijas biedru uzmanībai slēgtā interneta kanālā (VOD).
Ideālā gadījumā visi 3000 biedru tās noskatās, kā arī dokumentālās un animācijas filmas un balso. Šī balsojuma rezultātā tiek izveidots īsais saraksts, tiek nosaukti Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominanti, kuri tad arī pretendē uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu. Nu tas viss jau ir noticis. Patlaban zināmi to aktieru, režisoru, scenāristu un citu kino profesiju pārstāvju vārdi, kuri kļuvuši par šā gada Eiropas kino gada līderiem un pulcēsies Rīgā, Nacionālajā operā, cerot, ka viņi būs ne tikai nominati, bet arī laureāti.
Visu rakstu par Eiropas Oskariem un piecām labākajām Eiropas filmas nominācijām lasiet žurnāla Sestdiena 14.-20. novembra numurā