Jo Gavrilova apbrīnojamā enerģija un atbruņojoši pozitīvā vitalitāte, kura droši kāpa pāri gramatikas žogiem, reizēm radīja jautājumu, pa kuru laiku viņš guļ, ja pats spēj būt klāt gandrīz visur, gan latviešu tautastērpā, gan frakā ar neiztrūkstošo alus glāzi rokā. Pēc aiziešanas no Aldara 2004.gadā Gavrilovs publiskajos pasākumos redzams retāk, taču savos 66 gados enerģiju nav zaudējis, tikai tagad tā vēl vairāk tiek veltīta sociālajam dialogam, kurā Gavrilovs kā Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents jau 20 gadus pārstāv uzņēmēju pusi. Acīmredzot ne bez viņa pūlēm Latvijā dramatiskās jostas savilkšanas laikā nav notikuši sociālie nemieri, un rezultātā mēs varam izrādīties lielāki ieguvēji nekā grieķi, jo no logu dauzīšanas un automobiļu dedzināšanas algas nekur pasaulē lielākas netop. Sociālajā dialogā Gavrilovs ir notikumu epicentrā, toties jau no malas viņš var vērtēt gan kaislības Operā, gan runas par Aldara faktisko aiziešanu no Latvijas. Fragments no intervijas: Vai latvieši nav pārāk mierīgi, lai rīkotu nemierus?Neaizmirstiet, kas Vecrīgā notika 2009.gada 13.janvārī. Sociālais miers ir saglabāts acīmredzot arī tāpēc, ka sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - ir bijuši profesionāli sarunu vedēji ar valdību.Vai realitātē arodbiedrības Latvijā ir darba devējiem līdzvērtīgs spēlētājs? Jā, tāpēc, ka no tā atkarīgs, cik spēcīgi mēs būsim kopumā. Sabalansēts modelis var būt tikai tad, ja katra puse ir stipra. Mēs, uzņēmēji, esam stipri, valdības ir bieži mainījušās, kas negatīvi ietekmē valsts attīstību un labklājības celšanu, bet nedrīkst aizmirst, ka 90.gados, kad sākām, Latvijai daudz kā nebija - ne sagatavotu politiķu, ne diplomātu. Mēs visu šo laiku pilnveidojām sevi un gribam būt stipri sociālie partneri.Ar kuru premjeru jums ir bijusi vislabākā sadarbība?Protams, ar Dombrovski; viņš piedalās visās sēdēs. Tā neviens cits premjers nav darījis. Protams, reizi pa reizei gribas no viņa drusku stingrāku pieeju, jo viņš tomēr ir premjers, viņam jābūt līderim. Nevienu stratēģiju nav iespējams īstenot, ja nav līderu. Latvijai vajag stingru līderi. Māršala plāns pēckara Rietumvācijā varbūt nebūtu īstenots, ja Vācija būtu paļāvusies tikai uz balsošanu. Valdim Dombrovskim agrāk pārmeta līdera īpašību trūkumu, bet tagad, kad viņš pasaka kaut ko stingrāku, žurnālisti atkal uztraucas: kāpēc Dombrovskis palicis tik stingrs, viņam tas nav raksturīgi! 2015.gadā_ Aldaris _svinēs 150 gadu jubileju. Vai tad Aldara alu vispār vēl ražos Latvijā?Globālos apstākļos ražo tur, kur ir labvēlīga uzņēmējdarbības vide un skaidra attīstības perspektīva. Ceru, ka Latvijā tāda būs un Aldaris veiksmīgi turpinās ražot alu un iepriecināt savus alus cienītājus kā iepriekšējos 150 gadus. Tagad gribu atgādināt, ka būtiskas mūsu panākumos bija trīs lietas - motivēti darbinieki, lojāli klienti un sabiedrības attieksme. Sabiedrības labvēlību noteica Aldara korporatīvais līgums ar arodbiedrībām, jo Aldara darbinieki ir daļa no sabiedrības. Mēs bijām veiksminieki, mums bija 58 procenti tirgus daļas! Mēs visu laiku sekojām tirgus situācijai. Piemēram, Latvijā pirmie ieviesām bundžiņas. Padomju laikā te tās nevarēja nopirkt...___Kāpēc tad Aldaris _zaudēja tirgus daļu?Ir daudzi faktori, kuri ir ietekmējuši šo lietu pagātnē un tagadnē. Alus kultūrā ietilpst arī iepakojums. Mēs, sekojot tirgus situācijai, redzējām, kā citās valstīs parādās PET pudeles, un bez akcionāru ziņas sagatavojām PET projektu. Padomes sēdē nolikām galdā PET pudeli ar visu etiķeti. Jau bijām sarunājuši, kur to varētu ātrāk sākt ražot. Taču akcionāri mums neatļāva to darīt ar argumentu, ka alus kultūra esot cita - sēdēšana pie alus glāzes vai kausa kādā džeza klubā. Tajā laikā mums bija jau 58 procenti tirgus daļas Latvijā. Ja mēs būtu ieviesuši PET, esmu pārliecināts, ka mūsu tirgus daļa būtu pāri 70 procentiem. Taču Carlsberg neatļāva, teica: mēs varam būt PET sekotāji, bet ne pirmie ieviesēji. Tad mēs gada laikā zaudējām 10 procentus tirgus daļas, jo mazie alus ražotāji sāka ražot PET, bet mēs nedrīkstējām. Zaudējām miljonu peļņas. Tagad Carlsberg atkal atgriežas pie alus kultūras jautājumiem, kuru sastāvdaļa ir produktu iepakojums. Protams, nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem draudzīgai un ēnu ekonomikai mazākai. Alus ražošanas nozari apdraud arvien pieaugošs nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme.Pēc aiziešanas no Aldara alu vēl dzerat?Protams! Manas mīļākās markas ir Zelta un Porteris.Aldara alus neesot dzīvais.Vispirms jārunā par alus kvalitāti: garšu, smaržu, dzidrumu un tā tālāk. Alus ir dzēriens, ko iedzīvotāji visā Eiropā bauda jau vairākus tūkstošus gadu. Lai gan alus dzeršanas kultūra Eiropā ir ļoti dažāda un to raksturo dažādi alus veidi un patēriņa ieradumi, alum ir liela nozīme visās ES valstīs, un tas veido nozīmīgu kultūras tradīciju un uztura daļu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas alus ražošanas nozare spētu pilnībā realizēt savu izaugsmes potenciālu. Jāsaprot, ka visā Eiropā ir apmēram 4000 alus ražotņu, kas nodrošina 25 procentus no pasaulē saražotā alus apjoma. Bet, ja kāds runā par "dzīvo alu", man ir tikai viens jautājums: kas tajā alū peld?Visu interviju ar Vitāliju Gavrilovu lasiet 18.oktobra žurnālā Sestdiena!
Gavrilovs: Latvijai vajag stingru līderi
Tad bija pie alus mucām talkas un alu dzēra Žagars pats, - tā, pārfrazējot slaveno Valda Grēviņa kavalieru dziesmu, varētu raksturot laiku, kad Latvijas lielāko alus darītavu vadīja Vitālijs Gavrilovs. Viņa vadībā Aldaris iekaroja 58 procentus tirgus, un šķita, ja vien Gavrilovs gribētu un likums ļautu, alus būtu populārākais dzēriens arī skolās un pansionātos, ne tikai visos iespējamos sporta un izklaides pasākumos, ieskaitot Nacionālo operu, kuras panākumu pamatā ir likts arī_ Aldara _atbalsts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.