Armēnijas galvaspilsēta Erevāna tiek uzskatīta par vienu no senākajām pilsētām pasaulē. Līdzīgi kā Rīgā, tur tūristiem par prieku sakopts, glancēts centrs ar staltiem, košiem namiem, bet nomales ir paplukušas, ar daudzstāvu dzīvojamajām mājām, kurām vai katra lodžija savā krāsā un plivinās žāvēties izkārtā veļa. Kā vēlāk pastāsta gids Ariss, ne tik turīgajiem armēņiem nav iespēju iegādāties pat ilūziju par pārticību, jo bankas ilgtermiņa hipotekāros kredītus nedod: valsts netiek uzskatīta par pietiekami stabilu ne politiski, ne seismiski. "Bet ja nu karš? Bet ja nu zemestrīce?" - finanšu iestāžu bažas ar izteiksmīgiem žestiem un grimasēm attēlo Ariss.
Kaut arī ne tik turīgi, armēņi pilnīgi noteikti nav skopi. Par dāsnumu var pārliecināties katrs, kurš Armēnijā uzņemts kā viesis: galdi ir tik bagātīgi klāti, ka vai lūzt, viss ir svaigs, gards un sātīgs. Maize un lavašs tieši no krāsns, svaigie, sāļie sieri, kūpoša dolma – vīnogu lapu tīstoklīši ar jērgaļas pildījumu, kebabs, baklažānu un maltās gaļas kārtojumi, armēņu jogurts – macuns, kas ļoti atgādina paniņas. Parasta piedeva - zaļumu grēdas: kraukšķīga kinza, aromātisks baziliks, asie kressalāti utt.
Ražas laikā galdā tiek celtas arī vīnogas. Armēnija tālu izslavēta ar saviem vīniem un brendijiem. Pat mūsu valsts bijušajiem prezidentiem ir pa mucai slavenā Ararata. Kur mucas glabājas, var uzzināt, jaunākajā Sestdienā izlasot rakstu rubrikā Ceļojums.