«Vikiholisms ir datoratkarības paveids, kas rodas, pārmērīgi lietojot Vikipēdiju,» skaidrots vienā no elektroniskās enciklopēdijas šķirkļiem. Latvijā vikiholisms varētu būt pārņēmis apmēram 20–30 cilvēku. Viņi regulāri ziedo krietnu daļu sava laika, lai papildinātu un pieslīpētu latviešu Vikipēdiju, kas 6.jūnijā atzīmēja desmit gadu pastāvēšanu. Vikiholiķu vidū ir arī viens no latviešu Vikipēdijas administratoriem Jānis Vilniņš, internetā pazīstams kā scAvenger, bet ikdienā strādā par inženieri farmācijas uzņēmumā Grindeks. Savu pirmo rakstu par elektronu lampu viņš publicēja pirms septiņiem gadiem, un pēc tam gribējies to darīt vēl un vēl. Līdz šim esot uzrakstīti aptuveni 400 rakstu. Pie tā apstāties Jānim nenāk ne prātā: «Tēmu netrūkst, pietiks vēl vairākiem gadiem. Trūkst tikai laika.»
Vikipēdiju varētu dēvēt par tautas enciklopēdiju, jo publicēt rakstus un izdarīt tajos labojumus var ikviens, tostarp nereģistrēts lietotājs. Piemēram, ja kāds publicē aprakstu par Jaunpiebalgas pagastu, bet vienam patriotiskam piebaldzēnam duras acīs tur pieļautās kļūdas, tad viņam ir visas iespējas tās izlabot. Tātad Vikipēdijā publicētās informācijas patiesums galvenokārt ir tautas kontroles ziņā. Plašākas iespējas ietekmēt elektroniskās enciklopēdijas saturu un arī atbildība par to ir Vikipēdijas administratoriem. Atšķirībā no parasta lietotāja viņiem ir tiesības aizsargāt un izdzēst rakstus, kā arī bloķēt un atbloķēt lietotājus. Nākamā pakāpe vikihierarhijā ir «birokrāts». Viņa īpašās tiesības ir iespēja citus iecelt par administratoriem. Pirms tam gan notiek kopienas balsojums, kurā balsstiesīgie Vikipēdijas lietotāji lemj, vai izvirzītais kandidāts ir administratora titula cienīgs. Jānis par iekšējo subordināciju ir nopietns: «Kādu iecelt par administratoru var tikai «birokrāts»! Administrators citus par administratoriem iecelt nevar, jo tad var sanākt visādas draugu būšanas.»
Vikipēdiju var atbalstīt gan ar rakstiem, gan ziedojot naudu, jo tā ir veidota uz bezpeļņas organizācijas bāzes. «Teikšu godīgi, naudu neesmu ziedojis. Visa tā būšana ir pārāk sarežģīta, jo tas ir jādara caur Paypal maksāšanas sistēmu,» atzīst Jānis. Saziedotā nauda tiek iztērēta Vikipēdijas serveru uzturēšanai, kas atrodas gan ASV, gan Eiropā.
Latviešu Vikipēdijas entuziasti kopumā ir saražojuši nepilnus piecdesmit tūkstošus rakstu. Tas nozīmē, ka drīzumā gaidāmas nelielas svinības, jo katru apaļo rakstu skaitu Latvijas vikipēdisti atzīmē, sanākot kopā pie alus kausa. Parasti tas notiek Stabu ielas krodziņā Sveiks, Šveik!. Interesējos, par ko šādās reizēs tiek spriests. Jānis stāsta, ka viņi, kā jau parasti cilvēki, runājot par aktualitātēm vai vienkārši par dzīvi. «Vikipēdijas administrators tāpat ir cilvēks. Viņš nav nekāds meža rūķītis, kas tikai pa Vikipēdiju darbojas.»
Par dažu pastāvīgo rakstītāju identitāti citiem gan nekas neesot zināms. «Līdzīgi kā reālajā pasaulē, tā arī Vikipēdijā ir noslēpumainie lietotāji, ir atklātie, īgņas, piekasīgie, ir laipnie un pieklājīgie, pragmatiskie un emocionālie. Tas ir īsts Latvijas sabiedrības spogulis,» apgalvo administrators Laurijs Svirskis, kurš ikdienā strādā par noliktavas vadītāju lielveikalā Rimi. Viena no noslēpumainākajām būtnēm tur ir pirmā latviešu Vikipēdijas administratore un «birokrāte» Tail. Viņa pagaidām esot arī vienīgā sieviete, kas sasniegusi šādu vikihierarhijas virsotni.
Pēdējā laikā Tail gan neesot pārāk aktīva, taču vikiholiķu vidū viņa joprojām iemanto lielu cieņu. Jānis par noslēpumaino «birokrāti» runā ar bijību, dēvējot viņu par Vikipēdijas māti. Noslēpumainu iespaidu viņa atstāj arī man, kad ar e–pasta starpniecību cenšos uzzināt ko vairāk. Tail raksta, ka labāk būtu runāt ar kādu aktīvāku Vikipēdijas darboni, jo viņai daudz kas esot piemirsies.
Visu rakstu par latviešu Vikipēdiju lasiet 7.jūnija žurnālā Sestdiena!
Labvēlis
anonīmais
Treisijs