Celtnes grandiozo veidolu Ķemeru sanatorijas bēdīgais liktenis nav spējis iznīcināt, turklāt salīdzinoši nesenā pagātnē ēka tikusi pie jaunas spoži baltas fasādes. Tomēr dzīvības trūkums ēkai liek izskatīties pēc maketa, ko no otras puses stutē koka sastatnes. Teritorija apjozta ar greizu metāla sētu, aiz kuras savā postenī sēž apsargs un saulē gurdeni žāvājas viņa četrkājainis "kolēģis" Karāts. Pārkāpjot sanatorijas slieksni un nonākot ozolkoka griezumos rotātajā vestibilā, kas vietām noklāts ar balti putekļainām plēvēm, pārņem dzestrs vēsums. Gan fizisks, gan emocionāls.
Nesenais Jūrmalas domes lēmums iegādāties Ķemeru sanatoriju liek cerēt, ka pēc teju divdesmit gadu ilgas dīkstāves kultūrvēsturiskais objekts atkal varētu atdzīvoties. Uz to lielas cerības liek ne tikai Ķemeru iedzīvotāji, bet arī citas Latvijas sanatorijas.
Kopš maksātnespējas pasludināšanas interesi par Ķemeru sanatoriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) esot izrādījuši 17 investori, kas lielākoties nāk no austrumiem ― Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, arī Uzbekistānas. Tāpat divi interesenti vērsušies pie maksātnespējas administratora bez LIAA starpniecības.
Krietni mazāku investoru interesi spējušas piesaistīt Baldones sanatorijas atliekas, kas, salīdzinot ar Ķemeriem, ir krietni bēdīgākā stāvoklī. Sanatorija kopā ar parku un vēsturiskajām ēkām tiek pārdota par 300 000 eiro, tomēr visa kompleksa sakopšanai būtu nepieciešamas miljoniem latu lielas investīcijas. Līdzīgi kā Ķemeros, arī Baldonē sanatorijas atjaunošanas mēģinājumi piedzīvojuši daudzas neveiksmes. Sanatorijas ēku 1997.gadā privatizēja Vanda Gurčiene, bet teritorijas īpašnieks līdz 2007.gadam bija Finanšu ministrija. Toreiz nekustamais īpašums tika pārdots SIA Baldones parks, bet pēc aptuveni četriem gadiem tas nonāca DnB Nord bankas rokās. Šobrīd banka mēģina no īpašuma atbrīvoties.
Baldones novada dome neplāno sekot Jūrmalas piemēram. "Viens ir nopirkt, bet otrs ― uzturēt. Mēs to nespētu, neesam tik bagāti kā Jūrmala. Jālūdz dieviņš, lai uzrodas kāds investors un kūrorts atdzimtu. Ja kāds interesējas, mēs, protams, labprāt izrādām šo teritoriju, bet neko vairāk, jo nodarboties ar uzņēmējdarbību nav pašvaldības funkcija," saka Baldones novada domes izpilddirektore Ilze Simsone.
Netiešu labumu no Ķemeru sanatorijas atjaunošanas cer gūt arī citi nozares spēlētāji, īpaši tās tuvākais kaimiņš Jaunķemeru sanatorija, kurai atšķirībā no savas bēdumāsas izdodas nodrošināt veiksmīgu darbību. "Kūrortu un veselības nozarē mēs esam ļoti maza valsts. Latvijā nav megauzņēmumu, kas spētu uzņemt desmitiem tūkstošu tūristu no ārvalstīm. Lai konkurētu ar citām valstīm, mums jābūt ļoti saliedētiem šajā jomā," uzsver Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas izpilddirektore, Jūrmalas domes tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele. Īpaša nozīme šādai saliedētībai būs pēc tam, kad šā gada oktobrī stāsies spēkā Eiropas Savienības direktīva par medicīnas pacientu brīvu kustību dalībvalstu ietvaros. Direktīva nodrošinās iespēju, ka dažādiem medicīnas pakalpojumiem paredzētās valsts dotācijas ceļos līdzi pacientiem ārpus konkrētās valsts robežām.
Latvijas kurortoloģijas muskuļu audzēšanai un plašākai ārzemju klientu piesaistei bez kaimiņvalstu pleca neiztikt, tomēr šobrīd darbojošās iestādes nākotnē vēlētos redzēt arī lielāku vietējo apmeklētāju skaitu. "Ar esošo speciālistu skaitu mums pacientu ir pietiekami. Ir arī valsts programmas, bet medicīniskā rehabilitācija no valsts puses ir daļēji apmaksāta. Pacientu līdzmaksājumi un pacientu iemaksas veido lielas summas. Nākotnē tām vajadzētu mazināties. Ja cilvēks jau ir iztērējis lielas summas par stacionāro ārstēšanos, viņš nevar atļauties pēc tam vēl maksāt par rehabilitāciju. Tāpat pie mums brauc arī pensionāri, kuriem ir ierobežoti līdzekļi," stāsta rehabilitācijas centra Līgatne galvenā ārste Ingrīda Tambora.
Saeimas deputāts, bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks uzskata, ka pēdējos gados Latvijā zaudēta kūrortu ārstēšanas tradīcija. "Mums bija ielauzusies nepareiza doma, ka visu atrisinās tabletīte. Kūrorta ārstēšana, kas izmanto dabas faktorus, ir palikusi novārtā."
Vairāk par Latvijas kūrortu likteni un nākotnes perspektīvām lasiet Sestdienā!