Daži no ministriem gan uzņēmušies vadīt nozares, ar kurām viņiem līdz šim bijusi tikai attāla saistība. Satiksmes ministrs Aivis Ronis to neuzskata par savu trūkumu, jo arī neviens no iepriekšējiem ministriem nav bijis "dzelzceļnieks vai lidmašīnas pilots". Arī jaunā kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende domā, ka no malas iespējams objektīvāk raudzīties uz visu nozari. "Ja es būtu literāte, man būtu kārdinājums sevišķi atbalstīt literatūru, bet es esmu neitrāla."
Latvijā ministru amatos nereti darbojušies cilvēki, kuru izglītībai nav tiešas saistības ar konkrēto nozari. Piemēram, Finanšu ministrijā saimniekoja fiziķi Ivars Godmanis, Valdis Dombrovskis un Einars Repše, lauksaimnieki Gundars Bērziņš un Atis Slakteris, pedagogs Andris Piebalgs un ģeogrāfs Andris Vilks. Taču politikas eksperti uzsver, ka ministram jābūt nevis nozares profesionālim, bet gan profesionālam politiķim, kurš piedāvā plašāku skatījumu. "Ministrs ir cilvēks, kurš sēž pie mašīnas stūres; viņam nav jāzina, kā strādā motors, viņam jāzina, kādā virzienā viņš grib braukt," secina Dnb Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Spējīgu vadītāju nonākšanu pie ministriju stūres neveicina salīdzinoši pieticīgais atalgojums (premjera alga pirms nodokļiem ir 1908 lati, bet ministri saņem 1718 latu), kas nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru.
"Sabiedrība jebkurā gadījumā par to samaksā netiešā veidā, jo slikts ministrs nodara lielākus zaudējumus, nekā izmaksātu laba profesionāļa algošana," spriež uzņēmējs Edgars Štelmahers.
Vairāk par to, vai ministru amatā jābūt profesionāļiem, lasiet Sestdienā!