Jauno latviešu pieredze atšķiras no viņu vecāku pieredzes, jo padomju laikā latviešu bērni skatījās multfilmas par Pekausi un krokodilu Genu, apbrīnoja krievu spiegu Štirlicu, klausījās Allas Pugačovas un Valērija Ļeontjeva koncertus, jo nekas cits nebija pieejams. Mūsdienās krievu valodas vietu ir ieņēmusi angļu valoda, tādēļ latviešu bērnu apziņu veido Toms un Džerijs, Lady Gaga un Džastins Bībers, bet Štirlicu izkonkurējis Džeimss Bonds.
Nākotnē šī tendence varētu tikai pastiprināties, jo angļu valodu plānots noteikt par obligātu mācību priekšmetu jau no pirmās klases. Otro svešvalodu bērni sāk mācīties tikai no sestās klases, un parasti izvēle ir starp krievu un vācu valodu. Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka angļu valodu kā svešvalodu apgūst 82% skolēnu, krievu valodu mācās 34% skolēnu, bet vācu un franču valodas tiek mācītas krietni retāk (attiecīgi 12% un 2%). Pēdējā laikā vecāki arvien vairāk sākuši pieprasīt, lai viņu bērniem tiktu mācīta krievu valoda, jo darba tirgū tā ir pieprasīta. Ar to saskāries arī Dainis Gžibovskis. «Kāds prestižs ēdināšanas uzņēmums man piedāvāja pavāra darbu, bet darba pārrunas notika krievu valodā un sapratu tikai pusi no teiktā, tāpēc lūdzu, lai atkārto teikto latviski. Uz šo lūgumu man atbildēja īsi: «Čto ti skazal?» Obligāta prasība ir krievu, nevis latviešu valoda.»
Vairāk par to, kādēļ latviešu bērni nemāk krievu valodu un kādas tam ir sekas, lasiet Sestdienā.
Juris
milics
Alise