Padomju valsts pamatlicēja Ļeņina aicinājumu mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties viņa darba turpinātāji turēja godā. Izglītība, ieskaitot augstāko, padomju valstī bija bezmaksas, taču tai piemita viens milzīgs trūkums — tā bija ļoti ideoloģizēta un piesātināta ar komunisma propagandu.
Jau pirmajā skolas dienā pirmklasnieks saņēma pirmo ideoloģijas porciju – gājienu ar ziediem pie Ļeņina pieminekļa. Turpmāk bērniem nācās nīkt skolas līnijās, politinformācijās, pionieru un komjauniešu sapulcēs, kur viņiem skaidroja, cik gan laba ir padomju valdība un cik slikts ir kapitālisms, kurā cilvēks cilvēkam vilks. Dažviet bērni esot izspēlējuši kolhoznieku sapulces, bet Kurzemes piejūras rajonos skolēni pat trenējušies ķert diversantus!
Politiski pareizi bija jāizturas arī skolotājiem. "Visas tās ideoloģijas lietas bija tīrā ārišķība, un esmu diezgan drošs, ka arī partijas vadītāji to gluži labi saprata. Visi dzīvojām, slēpjoties aiz maskām. To visi apguva jau padsmitnieku vecumā — ka runā vienu, bet domā pavisam savādāk. Skaidrs, ka tas bija ļoti kaitinoši, pietiek kaut vai atcerēties 1.maija demonstrāciju mēģinājumus, kad maršējām ap skolu ar karogiem un plakātiem. Visi zināja, kas tas ir truli, komunismam neticēja neviens, un visi par to ņirdza — bet tik un tā darīja," atceras skolotājs ar vairāk nekā 30 gadu stāžu Aivars Trēziņš, viņš arī savulaik ļoti populārās kapelas Bumerangs mūziķis. Taču nebija jau nejēdzības vien, piemēram, bērni varēja iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs neskaitāmos pulciņos vai sportot.
Visu Sandra Metuzāla rakstu var lasīt jaunākajā Sestdienas numurā!