Maskavā pavadīti vairāki gadi, studējot gan kinomākslu, gan arī persiešu valodu un kultūru. Bijusi doma, vai palikt strādāt jaudīgā filmu industrijā Krievijā vai arī atgriezties Latvijā, kur, protams, mērogi daudz mazāki. Taču lēmums pieņemts par labu dzimtenei. Filma ir stāsts par jaunieti, kurš atbrauc no Maskavas uz Latgales mazpilsētu, lai atrastu savu nekad neredzēto tēvu, tas notiek kapusvētku laikā. „Līdz 20 gadu vecumam es gāju uz kapusvētkiem bez ierunām. Tas bija kā Ziemassvētki, kā Jāņi. Tagad no jauna un ar vēl lielāku interesei skatos uz šo unikālo tradīciju, jau caur Rietumu pasaules un persu mākslas vēsturē apgūto zināšanu prizmu,” stāsta Franciska Cimare. Tieši šis „nosargātais senču kults nacionālā kolorīta garšīgajā mērcē” ievilinājis iesaistīties filmas projektā Krievijas un Armēnijas puses.
Vairāk par filmas projektu un Franciskas Cimares izvēlēm lasiet Sestdienā!