Putra esot labākais cilvēces izgudrojums, reiz sacījis gēnu pētnieks Alisteirs Mofats. Kāpēc? Senāk sievietes bērnus zīdīja līdz pat četriem pieciem gadiem, bet viegli sagremojamā ēdiena izgudrošana zīdīšanas laiku būtiski samazināja. Šī "inovācija" veicināja dzimstību, jo zīdīšanas laikā tikt pie nākamā bērniņa ir grūtāk. Arī senlatviešiem putra bija lielā godā, un, iespējams, XXI gadsimta steigā par šo uzturvērtības ziņā bagāto produktu esam nedaudz piemirsuši.
Bērnu pārtikas tirgus ir pietiekami piesātināts. Taču izvēle par labāko, veselīgāko un cenas ziņā pieņemamāko produktu nav vienkārša, un, neatrodot veikalu plauktos dēlam putrēdājam to, ko gribētos, uzņēmuma Lat Food LP īpašniecei Laurai Prūsei radusies biznesa ideja. Tās īstenošana gan prasījusi teju trīs gadus, taču, kā atzīst uzņēmīgā sieviete, – labi, ka tā.
No juristes par uzņēmēju
Kas liek maģistra grādu jurisprudencē ieguvušai jaunai sievietei tik radikāli mainīt dzīvi? "Ideja, kā jau visiem, lielākoties rodas pēc pašas nepieciešamības. Esmu divu bērnu mamma, un dēls ir liels putras ēdājs," SestDienai stāsta Laura.
Kad pieteicies otrs bērniņš, putrēdājs, viņa sapratusi, ka jurisprudence nav tā joma, ar kuru vēlētos savu dzīvi turpināt. Laura "draudzējas" ar veselīgu uzturu, bet veikalu plauktos atrodamās bērnu putras viņas prasībām neatbilda. Proti,
lielākoties veikalā pieejamās putras ir pārmērīgi saldinātas ar cukuru vai fruktozi, kas pieradinot bērnu kā pie narkotikām.
Pēc tam bērnu atkal grūti pieradināt pie normāla ēdiena, turklāt zemās uzturvērtības dēļ mazulim drīz vien atkal gribas ēst.
"Alternatīvās putras atdziestot vienkārši izkūst un maina konsistenci. Kas tad notiek bērna vēderā? Tāpēc arī bērnam nav sāta sajūtas un visu laiku gribas ēst. Tā ir biznesa koncepcija," skaidro Laura. Mazo lāču putras koncepcija esot, lai bērniņš būtu paēdis veselīgi, pilnvērtīgi un sātīgi.
Sākumā Laura centusies putras vārīt pati no bioloģiskajām auzu pārslām, eksperimentējot ar garšām. Ideja dibināt uzņēmumu sievietei radusies, kad dēlam bija septiņi mēneši, bet putru ražošana sākusies, kad putrēdājam bijuši jau trīs gadi. Šogad decembrī Mazo lāču putra svinēs viena gada jubileju.
Kāpēc tas prasīja tik daudz laika? "Es šai lietai piegāju ļoti nopietni. Negribēju tādu "ķep ļep" variantu, jo bērnu pārtikā tā vispār nedrīkst būt," uzsver Laura. Viņa jau sākotnēji nolēmusi, ka izmantos visus pieejamos finanšu atbalsta instrumentus, jo pašas līdzekļi bijuši nelieli.
Starta kapitāls bija dekrēta nauda un bērna piedzimšanas pabalsts.
Vēlāk nodibināts vēl viens uzņēmums ar sezonālu raksturu, kura peļņu Laura investēja putrās. "Ja ir pašam sava nauda, tas notiek ātri, bet, izmantojot Eiropas fondu naudu, nekas nenotiek ātri. No vienas puses, tas ir ļoti labi, jo tas, kāda es savā domāšanā biju pirmajā gadā un kāda pēc trim gadiem, kad sāku biznesu, nav salīdzināms," atzīst uzņēmīgā sieviete. Šo gadu laikā Laura apmeklējusi daudz dažādu semināru, mentoru kursu, satikusi vajadzīgos cilvēkus. "Man bija daudz laika saprast un mācīties, arī no citu kļūdām." Viņa uzteic Kurzemes biznesa inkubatoru, ar kura palīdzību spērusi pirmos un svarīgākos soļus ieceres īstenošanā.
Bērnības lāča identitāte
Juristei ieurbties pārtikas tehnoloģijās nebija vienkārši. Putras receptes izstrādātas kopā ar Dārzkopības institūtu Dobelē, kas arī ieteicis nepieciešamās ražošanas iekārtas. "Man nebija priekšstata, kā nonākt pie gala produkta, kā kaltēt sastāvdaļas. Tagad, protams, tas šķiet elementāri." Savukārt ar dizainera palīdzību izstrādāta produkta vizuālā identitāte, lai neatstātu cilvēkus vienaldzīgus. "Doma bija radīt produktu ļoti dabīgu jau pēc izskata, vizuāli pilnīgi atšķirīgu no veikalā pieejamiem produktiem, lai cilvēks nepaietu garām," stāsta Laura. Kā izvēlēts putras galvenais varonis – lācis? "Tas ir nevis šī brīža modernais lācis rotaļlieta, bet gan manas bērnības asociācijas – lācītis, kuram acu vietā ir pogas." Sākumā tikai daļa produktu bija bioloģiskās sastāvdaļas, bet nu jau drīzumā tiks iegūts bioloģiskā ražotāja sertifikāts. Izejvielas pārsvarā tiek piegādātas no vietējām bioloģiskajām saimniecībām Kuldīgas novadā. Apelsīni un citroni ar starpnieka palīdzību gan tiek atvesti no bio saimniecībām Itālijā un Spānijā. Savdabīgi, ka arī ķirbju sēklas tiek eksportētas no ārzemēm, proti, Austrijas. Latvijā neviens neapstrādājot bioloģiskās ķirbju sēklas. Laura atzīst, ka iegūt ķīmiski neapstrādātas izejvielas tikai Latvijā ir grūti. "Mums vēl skaitās neliels apjoms, bet ar to visu – tas ir diezgan sarežģīti." Sadarbības partneri tiekot rūpīgi izvērtēti, lielākajā daļā saimniecību Laura arī pati bijusi.
Zīmīgi, ka saimnieki Latvijā nākamgad esot gatavi paplašināt savus laukus, lai varētu Lāču putras vajadzībām izaudzēt vairāk izejvielu.
"Ir ļoti svarīgi sadarboties ar mazajiem audzētājiem un sekot viņiem līdzi, kā mēs izaugam kopā, nevis ņemt uzreiz no lielajiem, par kuriem īsti pārliecības nav," liecina Lauras novērojumi.
Šis ir pirmais rudens, kad uzņēmums pats kaltē visas izejvielas, tāpēc laiks ir ļoti aizņemts. Laurai liels palīgs ir Justīne – kad SestDiena ierodas nelielajā ražotnē, viņa ābolus nomazgā, izgriež katram serdi un tārpu mājiņas. Tā kā āboli ir no bioloģiskās saimniecības, tas nozīmē, ka tie netiek ķīmiski apstrādāti, atkrīt augļu mizošana. Pēc tam auglīši nonāk kaltētājā, bet vēlāk ar citām sastāvdaļām tiek sapakoti glītajās paciņās.
Pašlaik Lat Food LP sortimentā ir pieci lielie un seši mazie (līdzņemšanai) iepakojumi ar dažāda veida putrām un divas biezzupas, kas piemērotas bērniem no gada vecuma. Ēst var arī pieaugušie!
Produktu etiķetē gan uzrādīts paliels daudzums cukura, taču Laura uzsver – tas ir tikai no augļiem. Lāču putrās augļu ir ļoti daudz – 30 līdz 45%. Tādējādi gan arī produkta cena ir samērā lielāka. "Cilvēkam jāapzinās, ka augļu un dārzeņu pārstrāde ir ļoti dārga. Sabērt paciņā graudus ar cukuru un sintētiskos vitamīnus ir ļoti lēti – atkrīt viss, ko mēs šeit darām, gandrīz viss ir roku darbs. Mūsu putrās gandrīz puse ir augļu, tas nevar sanākt lēts produkts," atzīst uzņēmēja.
Pašlaik Lat Food LP produkciju var nopirkt apmēram 20 veikalos 12 pilsētās Latvijā, tostarp Rīgā, kā arī pasūtīt internetveikalā uzņēmuma mājaslapā. Tāpat ir noslēgts līgums ar Top! veikalu ķēdi, tādējādi drīzumā produkts būs pieejams arī Vidzemē un Latgalē.
Cietā garoziņa
Viss gan neesot tik vienkārši un rožaini. Arī kursos runāts par negatīvajiem piemēriem. Bez savas naudas nav iespējams kaut ko sākt, lai arī tiek izmantoti jau piesauktie Eiropas fondi, uzsver Laura. "Kaut vai birokrātija – ir vajadzīga sava nauda, kuru pēc tam tev atskaita atpakaļ. Katrs papīrs, katrs uzrakstītais projekts prasa naudu." Laura algojusi projektu rakstītāju, lai ar programmas Leader atbalstu iegūtu ražošanas iekārtas. "Ja es rakstu pati, labi, skolā es dabūšu divnieku, bet šajā gadījumā – palaid naudu garām. Es vēl ielēcu tajā vilcienā, kad atbalsts bija liels – 70%."
Ja nebūtu šī atbalsta, Laura diez vai būtu sākusi uzņēmējdarbības biznesu ar savu vai bankas naudu. Bankas neuzticoties jaunajiem. Savukārt Leader projekta atbalstu bankas uztverot kā garantiju. Šī programma paredz, ka uzņēmējam jādarbojas vismaz piecus gadus un ar augšupejošu attīstību. "Eiropas naudu neviens nedod tāpat vien. Tāpēc ir jābūt sakārtotai galvai. Ja vēlies biznesu, kurā mazāk jādara, bet nauda ripo, tad jāsa-prot – tā tas nenotiek!" uzsver Laura.
Viņa arī apstiprina sabiedrībā tik daudzināto viedokli, ka Latvijā nav viegli dibināt uzņēmumu. "Reģistrēšana nav grūta. Īstā dzīve sākas pēc tam." Jā, nodokļi esot lieli, birokrātija – milzīga. Bērnu pārtikai ir daudz stingrākas prasības. Arī kontroles ir bieži. Lauras uzņēmumu gadā pārbauda sešas reizes – katru trešo mēnesi uzņēmumu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, bet divas reizes notiek papildu pārbaudes, ja tiek ražoti bioloģiski produkti. Pozitīvais – atbalsta instrumenti, kas atvieglo uzņēmējdarbības sākšanu.
Ierobežoto līdzekļu dēļ Laura daudz mācījusies darīt pati – gan veidot mājaslapu, gan rakstīt uzņēmuma paškontroli, gan meklēt izejvielu piegādātājus, noieta tirgu…
Visu no A līdz Z, bez brīvdienām. "Savā biznesā jārēķinās, ka ļoti daudz pašam ir jāstrādā, ļoti daudz jāapgūst no jauna. Pašam izejot no sākuma līdz beigām cauri, spēj novērtēt savu biznesu. Tas ir tiešām izlolots un mīlēts bizness," secina sieviete. Uz jautājumu, kāda ir viņas veiksmes atslēga, viņa atzīst – loģiskas kopsakarības. "Tieši tad piedzima bērns, tieši tad radās ideja, tieši tad satiku īstos cilvēkus." Laura uzņēmējdarbību salīdzina ar pasaku par trim sivēntiņiem – ieliekot kārtīgus pamatus, neviens tavu māju prom neaizpūtīs. Ne vienmēr tas nozīmē milzīgu ražotni un daudz iekārtu. Galvenais esot sakārtot pašam savu galvu un domāšanu, ko vēlies no biznesa. Ātrās naudas tīkotāji tikpat ātri arī beidz savu rūpalu.
Sadedzināja, bet ar kaifu
Atbildot par nākotnes plāniem, Laura stāsta, ka mērķis ir apgūt visu Latvijas tirgu. Uzņēmuma kapacitāte pašlaik gan vēl nav tik liela, lai domātu par būtisku eksportu. "Kas savu produktu, īpaši bērnu pārtiku, vēl vairāk mīlēs kā paši latvieši?" saka Laura. Viņa gan neizslēdz iespēju nākamgad paplašināties, redzot, cik daudz var saražot un pārdot. "Paplašināties mums ir kur, augt var vienmēr. Ir tikai vajadzīga nauda, laiks un pacietība," piebilst uzņēmēja. Viņa vēlētos arī paplašināt sortimentu ar jaunām garšām un izstrādāt jaunus produktus, piemēram, cepumus vai batoniņus.
Ko viņa ieteiktu tiem, kas par savu rūpalu vēl svārstās? "Neviens biznesu nemīlēs vairāk kā tu pats. Ja mīli to, ko dari, tad nav tik neiespējami." Vienīgi jārēķinās, ka tas prasa papildu naudas līdzekļus, jo bez naudas pilnīgi neko nevar izdarīt. Jābūt kaut vai algotam darbam, kurā gūtos ieņēmumus var ieguldīt uzņēmējdarbībā, taču tādā gadījumā nepieciešami papildspēki. Laura pati gan smej, ka pie sava mazā uzņēmuma strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā, tāpēc ar papildu darbu to būtu grūti savienot. Taču sieviete ne brīdi to nav uzskatījusi par apgrūtinājumu. "Jā, es pati šobrīd plēšos uz pusēm, varbūt papildspēkus vajadzētu, bet es vēl nejūtos pārāk apgrūtināta," viņa atzīst.
Uzņēmējai arī nav sajūtas, ka būtu pieļautas kļūdas vai, piemēram, nopirkts kaut kas nevajadzīgs, pārāk dārgs. Tiesa, nepacietības vadīta, sadedzinājusi pirmo ābolu ražu kaltēšanas skapī, bet "man bija tāds kaifs, ka beidzot pati visu varu izmēģināt". "Uzņēmumam jābūt tavai ikdienai, tev ar to jādzīvo. Nevar būt tā – atkal ir jāiet uz darbu. Tā nav panākumu atslēga," vēl piebilst Mazo lāču putras saimniece.
1. Mērķis
Pēc iespējas vairāk iekarot Latvijas tirgu un paplašināt produktu sortimentu.
2. Mācība
Jaunajam uzņēmējam ir jānorūdās – kritika un negācijas jālaiž pār galvu.
3. Padoms
Uzņēmumam jākļūst par tavu ikdienu, neviens to nemīlēs vairāk par tevi pašu. Arī ja tiek izmantots Eiropas atbalsts, bez savas naudas uzņēmējdarbību sākt nav iespējams.