Līdzīgs bēdu stāsts ir arī citam Putina līdzgaitniekam, Krievijas dzelzceļa prezidentam Vladimiram Jakuņinam. "Labs paziņa no Austrālijas aicināja ciemos, padzīvot viņa ārpilsētas mājā. Domāju, ka man izdosies redzēt ķengurus dabiskā vidē, nevis krātiņā. Tas bija mans bērnības sapnis. Taču man aizliedza iebraukt Austrālijā. Ko tu padarīsi, gan jau pārdzīvošu," teica Jakuņins.
Timčenko un Jakuņins ir daļa no Putina tuvāko līdzgaitnieku loka, kas pēc Krimas aneksijas un Krievijas uzkurinātā konflikta Ukrainas austrumos pakļauti rietumvalstu sankcijām. Ceļošanas ierobežojumi apgrūtina Putinam pietuvināto oligarhu ierasto dzīvesveidu, taču daudz nopietnākas raizes viņiem sagādā problēmas, ko Rietumu sankcijas radījušas viņu biznesam. Krievijas politikas analītiķi secina, ka sankciju dēļ saasinājušās nesaskaņas starp dažādiem Kremļa grupējumiem. Vieni uzskata, ka jāmēģina novērst ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ Kremlim vajadzētu mīkstināt savu politiku, lai panāktu izlīgumu ar Rietumiem. Savukārt tā dēvētais siloviku (spēka struktūru pārstāvju) grupējums ir pārliecināts, ka Putins nedrīkst novirzīties no iesāktā kursa, gluži pretēji, par katru cenu nepieciešams nostiprināt savas pozīcijas Ukrainā.
Putins nenoliedz, ka ir labi pazīstams ar uzņēmējiem, kas iekļauti Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstā. "Tie ir labi draugi; daudzi no viņiem nopelnīja savu kapitālu jau pirms iepazīšanās ar mani. Man nav kauns par saviem draugiem," teica Putins. Tomēr fakti liecina, ka Putina līdzgaitnieku karjera un ienākumi strauji palielinājās pēc tam, kad viņš kļuva par Kremļa saimnieku, nomainot Borisu Jeļcinu. Krievijā ir labi zināms stāsts par vasarnīcu kooperatīvu Ozero (Ezers), ko 90. gadu vidū Putins ar domubiedriem izveidoja pie Komsomoļskas ezera, ap 120 km no Sanktpēterburgas. Vairāki kooperatīva biedri pēc Putina nākšanas pie varas izveidoja žilbinošu karjeru. Piemēram, Vladimirs Jakuņins kļuva par satiksmes ministra vietnieku, bet 2005. gadā tika iecelts par Krievijas dzelzceļa prezidentu (saskaņā ar neoficiāliem datiem viņa atalgojums ir 15 miljoni dolāru gadā).
Savulaik kooperatīvā Ozero darbojās arī Jurijs Kovaļčuks, kurš tiek dēvēts par "Putina baņķieri", jo vada Kremļa interesēm pietuvināto banku Rossija. Kovaļčuka paspārnē darbojas arī Krievijas ietekmīgākais mediju koncerns Nacionālā mediju grupa (tajā ietilpst Pirmais kanāls, Ren TV, LifeNews, laikraksts Izvestija un citi mediji). Nesen par koncerna direktoru padomes priekšsēdētāju tika iecelta kādreizējā mākslas vingrotāja Aļina Kabajeva (dzeltenā prese vēsta, ka viņai esot īpaši tuvas attiecības ar Vladimiru Vladimiroviču).
Lielāko cenu par Putina īstenoto politiku samaksās ne jau oligarhi, bet gan vienkāršie Krievijas iedzīvotāji. Ekonomikas analītiķi brīdina par draudošo krīzi, kas varētu nopietni iedragāt tautas labklājības līmeni. Krievijas rubļa kurss attiecībā pret dolāru kopš gada sākuma krities par vairāk nekā 20%, tātad importa preces kļūst arvien mazāk pieejamas. Būtiski palielinājies arī inflācijas līmenis.
Visu rakstu par rietumvalstu sankciju ietekmi uz Putina līdzgaitniekiem lasiet žurnāla Sestdiena 10.oktobra numurā!