Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Sesks: Liepājā nekas vairs nebūs, kā bijis līdz šim

Mūsdienās būvē ātri. Pamatakmeni koncertzālei Lielais dzintars Liepājā lika pirms diviem gadiem, bet šoruden Liepājas Simfoniskais orķestris un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola jau dzīvos jaunajās telpās. Taču no ieceres līdz būvniecībai pagāja vairāk nekā gadsimts, un koncertzāle akadēmiskās un populārās mūzikas tradīcijām bagātajā pilsētā ir tapusi laikā, kad arī Liepājā, par spīti daudziem pilsētas labumiem, kurus Sestdienai uzskaita Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, iedzīvotāju skaits tomēr samazinās.

Turklāt nupat vēl Liepājas vārds visskaļāk asociējās nevis ar Līviem, bet ar rūpnīcu, kura savu ar valsts maku saistīto problēmu dēļ tautas mutē tika nokristīta par Metamurgu.Fragments no intervijas:Koncertzāle izmaksāja gandrīz 30 miljonus eiro. Vai tāda vērienīga projekta pabeigšana liecina, ka esat atguvušies no krīzes? Koncertzāles būvēšanu liepājnieki plānoja jau sen; Liepājas dome šo jautājumu sāka skatīt 1901.gadā. Toreiz tika vērtētas dažādas vietas, kur to novietot. Bija plānots tuvāk jūrai. Taču šis sapnis neīstenojās vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā tika uzbūvēts Liepājas teātris.2003.gadā toreizējais Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Imants Resnis rosināja atdzīvināt koncertzāles ideju. Radās koncepcija, pēc tam caur skiču projektiem virzījāmies uz priekšu, pielāgojot topošo būvi mūsdienu prasībām. Šobrīd tas ir multifunkcionāls objekts, kurā blakus tādai mūsu pērlei kā Baltijas valstīs vecākais simfoniskais orķestris darbosies arī mūzikas skola, kurā aug jaunie mūziķi. Viņi būs nākamie, kas mirdzēs Latvijas un Eiropas līmenī.Vai, projektējot šo koncertzāli, jūs skatījāties arī uz citām, kas tajā laikā Latvijā tika celtas?Protams. Jau kultūras ministres Helēnas Demakovas laikā apmeklējām Spānijas pilsētu Bilbao, kas ir salīdzinoši neliela pilsēta, bet tajā pašā laikā katrs ir dzirdējis par Gugenheima muzeju un koncertzāli. Līdzīgi arī mums Liepājā notiek pārstrukturēšanās. Mums veidojas jaunas nozares, jauni industriālie un radošie kvartāli, apmēram tā kā Kalnciema kvartāls Rīgā. Bilbao ir noticis līdzīgi - atskaites punkts pilsētas vēsturē tiek rēķināts kopš brīža, kad sāka funkcionēt Gugenheima muzejs un jaunā koncertzāle. Arī Liepājā nekas vairs nebūs, kā bijis līdz šim.Koncertzāle izmaksāja diezgan lielu naudu. Vai liepājniekiem nebija iebildumu, ka šo naudu labāk varēja izmantot citām vajadzībām?  Tā bija iespēja, kas jāizmanto. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un izpilda dažādas ES prasības, bet mēs savukārt cenšamies pēc iespējas izmantot visus Eiropas fondus. Var teikt vienu: ja nebūtu Eiropas atbalsta, tad koncertzāli mēs nebūtu uzbūvējuši. Tikai ar pašvaldības līdzekļiem to uzbūvēt nevar. Šis bija mūsu laiks, mūsu iespēja, un mēs to izmantojām. Ja koncertzāli nebūtu uzbūvējuši tagad, iespējams, būtu jāgaida vēl 100 gadu.Vai Liepājai ir cerības attīstīt, pareizāk sakot, atjaunot arī dzelzceļa satiksmi ar Rīgu? Pašlaik uz Liepāju iet tikai viens vilciens nedēļas nogalē.Svarīgākais ir, lai būtu mūsdienu prasībām atbilstoši vilcieni un tie kursētu pietiekami ātri, jo kurš tad gribēs braukt ar vilcienu, kas brauc lēnāk nekā automobilis? Būtu labi, ja ar vilcienu varētu divās stundās no Liepājas aizbraukt līdz Rīgas centram, tad šis pakalpojums būtu pieprasīts.Vai pašvaldību skaits Latvijā ir optimāls?Latvijā ir vajadzīgas pašvaldības, kuras spēj kaut ko attīstīt. Ir labi piemēri arī mazās pilsētiņās. Kopumā Latvijā ir vajadzīga līdzsvarotāka attīstība. Valsts attīstību nevar uzbūvēt uz vienas pašas Rīgas. Citādi agri vai vēlu Rīga būs spiesta barot visu Latviju.Jūsu bizness savulaik bija saistīts ar Volkswagen tirdzniecību. Par izplūdes gāzu skandālu esat pārsteigts?     Jau daudzus gadus vairs neesmu tajā biznesā, nevaru komentēt. Kā autobraucējs, kurš ir padziļināti darbojies ar automašīnām, varu teikt, ka Volkswagen ir laba mašīna. 1995.gadā tā bija nesalīdzināmi labāka par franču un japāņu mašīnām. Tā gada golfiņi vēl šodien brauc pa Latvijas ceļiem, kamēr daudzas franču un japāņu mašīnas jau sen nodotas metāllūžņos.Visu interviju ar Liepājas mēru Uldi Sesku lasiet žurnāla Sestdiena 6.novembra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata