Tie Ukrainas karavīri, kas Latvijā rehabilitējas pēc ievainojumiem frontē un ir apskatījuši Latviju, sakot: "Ak jel, ja tā teritorija, kas mums bija jāsargā, būtu tik forši sarežģīta kā jums, nevis līdzeni lauki, kuros nav, kur paslēpties…" Latvijas zemessargi to apzinās, ikgadējās mācībās, kur mācību "pretinieks" ir labi ekipēti citu NATO valstu karavīri, izmantojot savas zemes reljefa savdabību un tā pārzināšanu, no stūriem ar kājnieku un prettanku ieročiem sekmīgi izslēdz smagas bruņutehnikas vienības. Visaptverošas valsts aizsardzības mācības domātas, lai ikkatrs izprastu savu lomu valsts aizsardzībā – gan NBS karavīri, gan visa Latvijas sabiedrība kopumā, sevišķi lēmumu pieņēmēji visos līmeņos.
No 3. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas Ziemeļi (Multinational Division North) štābu organizētas visaptverošas valsts aizsardzības mācības Namejs 2024. Tajās piedalās aptuveni 11 tūkstoši Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu. Sabiedroto karavīri būs no ASV, Igaunijas un Lietuvas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā esošās NATO daudznacionālās kaujas grupas, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štāba, NATO spēku integrācijas vienības Latvijā (Nato Force Integration Unit Latvia), Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā (Task Force Latvia). Mācību norisi atbalstīs Apvienotie reaģēšanas spēki (Joint Expeditionary Force), kā arī dažādu līmeņu NATO štābu pārstāvji. Un tā nu ir iznācis, ka Namejā piedalās arī Krievija – 7. septembrī Rēzeknes novadā, Gaigalavas apkārtnē, nokrita Krievijas militāras nozīmes bezpilota lidaparāts, nolidojis Latvijas teritorijā ap 100 kilometriem.
SestDiena par to, kas gaidāms šajās visaptverošas valsts aizsardzības mācībās un kā tās ietekmēs iedzīvotāju ikdienu, izvaicāja Latvijas Republikas Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieri pulkvedi Normundu Baranovu, kurš dienestu Latvijas bruņotajos spēkos sācis 1995. gadā un pieredzi guvis tostarp starptautiskajās operācijās Kosovā 2004. gadā un Afganistānā 2011. gadā, bet no 2017. gada bijis Aizsardzības ministrijas militāro pārstāvju grupas štāba virsnieks NATO štābā Nīderlandē. 2023. gada februārī Baranovs kļuva par Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieri. Viņš ir arī Viestura ordeņa virsnieks. Par Latvijas pilsoņu vēlmi aizsargāt savu valsti pulkvedis Baranovs ir pārliecināts.
Šogad mācībām Namejs desmit gadu. Tātad jubileja?
Neesam speciāli par to domājuši, Zemessardzes 1. Rīgas brigādē Namejs ir galvenās mācības gada ietvarā, tām daudz kas tiek pakārtots. Respektīvi, gatavošanās nākamajām mācībām Namejs sākas ne nu gluži uzreiz pēc aizvadītajām mācībām, bet janvārī sākam gatavoties tām mācībām, kuras notiek septembrī un oktobra sākumā.
Ar ko šā gada Namejs atšķirsies no iepriekšējām valsts aizsardzības mācībām?
Šīm mācībām katru gadu ir savs scenārijs. Mums, Zemessardzes 1. Rīgas brigādei, pagājušajā gadā uzsvars bija uz cīņu pret hibrīdo apdraudējumu. Šā gada mācību scenārijs ir ar uzsvaru uz konvencionālo karadarbību. Tātad šā gada mācību mērķi ir vairāk tendēti uz klasisko aizsardzības veikšanu: ierakumu gatavošanu, šķēršļu gatavošanu, mīnu lauku gatavošanu un plānošanu un tamlīdzīgi. Kaut gan mums šogad galvenais uzsvars ir uz aizsardzības operācijām konvencionālās darbības laikā, mēs, protams, vienmēr atceramies arī hibrīdo apdraudējumu, jo saprotam, ka, lai arī būtu konvencionāla karadarbība, nekur jau nepazudīs arī hibrīdais apdraudējums. Tādēļ šajās mācībās paredzam arī izspēlēt dažādus, teiksim tā, mācību incidentus un scenārijus, kuros būs iekļauta arī darbība pret hibrīdo apdraudējumu.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!