Silovs: Gribu cīnīties par medaļu!

Pirms četriem gadiem Silovs ierakstīja savu vārdu olimpisko spēļu vēsturē - Vankūverā latvietis kļuva par pirmo sportistu, kurš vienā dienā piedalījies divos dažādos sporta veidos - šorttrekā un ātrslidošanā. Sočos tā nebūs, tāpēc atliek vien minēt, kādu pārsteigumu Silovs sagādās šoreiz.Haralds ir unikāls sportists, jo pārstāvēs Latviju sporta veidā, kas pie mums faktiski nemaz neeksistē. Latvijā jau sen vairs nav sava treka un iespēju trenēties ātrslidošanā, lai gan senākā pagātnē latviešiem šajā sporta veidā bija ļoti labi panākumi. 1939.gadā Rīgā pat notika Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanas daudzcīņā, kurās uzvarēja latvietis Alfons Bērziņš. Vēlāk pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos viņš izcīnīja sudraba medaļu. Bērziņš bija drošs pretendents uz 1940.gada ziemas olimpisko spēļu čempiona titulu, bet sākās Otrais pasaules karš, un spēles tika atceltas. Kara laikā Bērziņš dienēja leģionā, pēc kara nonāca izsūtījumā, tomēr vēlāk atgriezās dzimtenē un ar saviem padomiem palīdzēja Lāsmai Kaunistei kļūt par pasaules līmeņa ātrslidotāju (1969.gadā Kauniste kļuva par pasaules čempioni ātrslidošanas daudzcīņā). Tomēr vēlāk šajā sporta veidā pie mums iestājās panīkums; par Latvijas ātrslidošanas "pēdējo mohikāni" tika uzskatīta Ilonda Lūse, kas pēdējoreiz startēja Soltleiksitijas spēlēs 2002.gadā. Runas par ātrslidošanas nāvi Latvijā gan izrādījās pāragras, jo "pēdējā mohikāņa" stafeti pārņēmis Silovs.Silovs bijis trīskārtējs Eiropas čempions šorttrekā, bet tad nolēma pārslēgties uz ātrslidošanu. "Vienubrīd mans progress šorttrekā mazliet apstājās. Atrašanās pasaules labāko otrajā desmitā mani īsti neapmierināja. Turklāt tobrīd mainījās šorttreka noteikumi, kas man nenāca par labu, tāpēc nolēmu, ka nekad neuzzināšu, kāds es būtu ātrslidotājs, ja to nepamēģināšu," Silovs nosauc galvenos impulsus, kas lika pamest šorttreku.Šī sezona Haraldam pagaidām nav bijusi diez ko veiksmīga. Patiesību sakot, līdz šim viņam tā ir sliktākā ātrslidotāja karjerā. Taču viņš nezaudē optimismu. "Sezona vēl nav galā! Arī iepriekš esmu bijis tādās situācijās, kad šķiet - nekas nenotiek, kā plānots, bet allaž kaut kā izdevās izrāpties no bedres, atgūt pārliecību un uzlabot rezultātus," Latvijas labākais ātrslidotājs atgādina par pagājušo sezonu, kad pēc neveiksmīga sākuma viņš janvāra beigās Soltleiksitijā uzstādīja karjeras rekordus 500 un 1000 metros, bet februārī pasaules čempionātā daudzcīņā sev it kā neparocīgajā 500 metru distancē bija trešais labākais. Haralds uzsver, ka šosezon svarīgākās sacensības ir Soču olimpiskās spēles, un tās notiek tieši februārī jeb sezonas otrajā pusē, tāpēc nevajadzētu pārsteidzīgi norakstīt viņa izredzes uz labiem rezultātiem Sočos.Vaicāts par mērķi olimpiskajās spēlēs, Haralds stingri noskalda: "Gribu cīnīties par medaļu!" Laikam būtu bijis dīvaini, ja viņš mērķētu uz ko mazāku, ja ņemam vērā, ka atrašanās pasaules labāko otrajā desmitā šorttrekā viņam nedeva gandarījumu. Par to, vai viņu apmierinās arī, piemēram, sestā vieta, Haralds atbild izvairīgi - tad jau redzēs visu kopainu, kā veidosies rezultāts, un tad arī varēs izdarīt secinājumus, vai tas ir labs rezultāts, taču goda pjedestāls ir mērķis, pēc kā tiekties. Ar piebildi: "Patiesībā būšu ļoti apmierināts arī ar bronzu." Tas ir kā atgādinājums, ka Haralds, neskatoties uz optimistisko noskaņojumu, nezaudē arī realitātes izjūtu. Vislabākās izredzes mērķa sasniegšanai Haraldam ir 1000 un 1500 metru distancē, bet 500 metru distance viņam vairāk kalpos kā psiholoģiskā un fiziskā iesildīšanās svarīgākajiem startiem.Visu rakstu par Latvijas vienīgo ātrslidotāju Haraldu Silovu lasiet 31.janvāra žurnālā Sestdiena!