Privātskolotāja pakalpojumus senāk varēja atļauties tikai īpaši turīgas ģimenes, un arī mūsdienās Latvijai vēl tālu līdz attīstītāko Āzijas valstu līmenim, kurās vidusmēra vecāks savai atvasei algo privātskolotāju teju katrā mācību priekšmetā. Tomēr statistikas dati un arī privātskolotāju teiktais liecina, ka viņu pakalpojumi kļūst pieprasītāki arī pie mums. No vienas puses, tas liecina par pozitīvu tendenci, jo augstvērtīgas izglītības loma mūsu valstī iegūst arvien lielāku nozīmi, tomēr vienlaikus tiek mesta šaubu ēna pār mācību kvalitāti skolās. Iespējamās misijas skolotāju programmas attīstības vadītāja Zane Oliņa ir nobažījusies, ka šīs tendences dziļāka analīze varētu atklāt trūkumus mācību procesā, ko vecāki ir spiesti kompensēt ar privātskolotāju algošanu.
Sestdienas aptaujāto vecāku un skolēnu pieredze šo minējumu tiecas apstiprināt. Piemēram, vidusskolniece Gunta šobrīd meklē privātskolotāju, jo viņai ir bail, ka fizikas vērtējuma dēļ var nākties mainīt skolu. Meitene uzskata, ka pie sliktās atzīmes vainojama fizikas skolotāja, jo mācīšanas temps esot pārāk ātrs. Savukārt pēcstundu konsultācijās šī skolotāja liek pildīt uzdevumus, nevis cenšas izskaidrot skolēnam nesaprotamo vielu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško iespējamos kvalitātes robus nenoliedz, sakot, ka tas varētu būt skolotāju pārslodzes un nepietiekama atalgojuma rezultāts. Valsts noteiktais mācību saturs ir ārkārtīgi apjomīgs, tāpat arī pedagogu slodze, bet darba samaksa — nepietiekama. "Pedagogam ir uzkrautas arī sociālās funkcijas. It sevišķi laukos, kur vienam skolēnam nav zīmuļa, otram nav grāmatas, trešajam nav ar ko tikt līdz skolai, bet ceturtais nav paēdis," Mikiško ieskicē skolotāja darba ikdienu.
Ja rodas vajadzība pēc privātstundām, interneta sludinājumu portālos diezgan ātri var atrast vismaz desmit potenciālo skolotāju. Problēmas gan varētu sākties brīdī, kad jāizvēlas īstais, jo piedāvājums atšķiras gan cenas, gan pedagoģiskās pieejas ziņā. Viens sola būt stingrs un, piemēram, angļu valodas privātstundās sarunāties tikai angliski, cits piedāvā apmācību Skype un papildus tam "par mazākām naudiņām" arī izpildīt skolēna mājasdarbus. Arī cenas ziņā atšķirības ir būtiskas, jo viena privātstunda var maksāt no trim līdz pat sešiem latiem. Pēc sludinājumiem var noprast, ka savus pakalpojumus piedāvā ne tikai skolās strādājošie vai pensionētie pedagogi un attiecīgo nozaru studenti, bet arī no izglītības šķietami tālu esoši cilvēki, kas acīmredzot ir gana pārliecināti par spēju kaut ko iemācīt.
Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants Kaspars Kaprāns, kuram matemātikas mācīšana ir sirdslieta, nevis maizes darbs, saka, ka "klientus" pie viņa lielākoties atved neprasmīgi skolotāji. Esot atsevišķas mācību iestādes, kuru skolēni vairumā apmeklē viņa privātstundas. "Šajos gadījumos pilnīgi noteikti kaut kas nav kārtībā ar skolotāju," uzskata Kaprāns. Tieši skolotāju savās nedienās ar fiziku vaino arī 10.klases skolniece Gunta, kura nespēj izsekot līdzi skolotājas pasniegšanas tempam. "Man šķiet, ka fizikas skolotājai ir arī antipātijas pret mani, jo nevaru visam tikt līdzi un man ātri zūd uzmanība. Tad novēršos no mācībām un tā vietā zīmēju vai daru kaut ko tamlīdzīgu," atzīst Gunta. Savukārt 12.klases skolniece Lauma, kurai radusies nepieciešamība pēc matemātikas privātstundām, uzskata, ka viņas skolotājai nav ne vainas. Tomēr matemātiku Lauma labāk saprot tad, ja viņai vielu paskaidro atsevišķi, nevis kopā ar klasesbiedriem. "Man neērti teikt skolotājai, ja es kaut ko nesaprotu," skolniece skaidro savu situāciju.
Vairāk par iemesliem, kādēļ skolēni arvien biežāk meklē privātskolotāju, lasi 12.aprīļa Sestdienā!